Kas ir Jūdeja un Samarija, un no kurienes radās „Rietumkrasts”?
Jūdeja un Samarija ir senais nosaukums kalniem, ko mediji sauc par Rietumkrastu, Jordānijas laika apzīmējumā. Vēsture, Oslo zonas un kāpēc nosaukumi ir svarīgi.
Galvenais
- Jūdeja un Samarija ir Bībeles un Britu mandāta laika nosaukums augstienei, ko lielākā daļa starptautisko mediju sauc par Rietumkrastu (ADL).
- Jordānija anektēja šo apvidu 1950. gada 24. aprīlī, un Lielbritānija un Pakistāna parasti tiek minētas kā valstis, kas to atzina. Izraēla to pārvalda kopš 1967. gada kara (Jewish Virtual Library).
- 1949. gada Zaļā līnija ir pamiera demarkācijas līnija, nevis galīga politiska robeža (Izraēlas un Jordānijas pamiera līgums; ADL).
- Saskaņā ar Oslo II C zona, aptuveni 60 procenti zemes, joprojām ir Izraēlas civilajā un drošības kontrolē (Washington Institute; 1995. gada Pagaidu līgums).
Divi nosaukumi, viena augstienes josla starp Izraēlas piekrastes līdzenumu un Jordānas upi. Jūdeja un Samarija ir ebreju un Bībeles nosaukums, Izraēlas oficiālajā valodā Yehuda ve-Shomron, kalniem uz austrumiem no 1949. gada pamiera līnijas. Lielākā daļa starptautisko ziņu redakciju saka Rietumkrasts. Apzīmējumi lielākoties aptver vienu un to pašu teritoriju. Tie nestāsta vienu un to pašu stāstu. Viens nosaukums ir tūkstošiem gadu vecs. Otrs ir no 1948. gada. Šī vietne saka Jūdeja un Samarija un norāda Rietumkrastu, kad to lieto kāds avots.
Ģeogrāfija
Jūdeja ir dienvidu augstiene ar vēsturisko centru Hebronā un ar Betlēmi un Ecjonas bloku starp Hebronu un Jeruzalemi. Samarija ir ziemeļu augstiene, ieskaitot Nablusu, Dženīnu un pilsētas gar rietumu malu Tulkarmas un Kalkīljas virzienā. Jeruzaleme atrodas starp abām, un Jordānas ieleja veido austrumu nogāzi uz upes pusi. Anti-Defamation League fiksē, ka augstienes kopš senatnes pazīstamas kā Jūdeja un Samarija un ka nosaukumi palika ikdienas lietojumā visu Britu mandāta laiku. CIA World Factbook, kā to apkopojusi Jewish Virtual Library, norāda kopējo platību aptuveni 5860 kvadrātkilometru, ieskaitot Latrunas izvirzījumu un Nāves jūras ziemeļrietumu ceturtdaļu, un Austrumjeruzalemi uzskata par atsevišķu statistikas jautājumu, pat ja tā atrodas tajā pašā kartē.
Rietumu mala ir 1949. gada Izraēlas un Jordānijas pamiera līnija, Zaļā līnija. ADL to raksturo kā demarkāciju, kas novilkta pēc 1948. gada kara un nosaukta pēc zaļās tintes kartēs. Tā nav līgumā noteikta robeža. Izraēlas un Jordānijas Vispārējais pamiera līgums, parakstīts Rodā 1949. gada 3. aprīlī, to saka pats: neviens noteikums nekādā veidā neskar nevienas puses tiesības, prasības un nostājas Palestīnas jautājuma galīgajā mierīgajā noregulējumā, jo noteikumus diktē tikai militāri apsvērumi. Demarkācijas līnijas tika saskaņotas, neskarot nākotnes teritoriālos noregulējumus vai robežlīnijas. Pamiera līnija. Nevis saskaņota starptautiska robeža. Ikvienam, kas to sauc par Izraēlas robežu, jāpaskaidro, kāpēc līgums, kas to novilka, saka citādi.
Īsumā par vēsturi
Jūdeja un Samarija ir seno karaļvalstu nosaukumi, un tie vijas cauri ebreju Bībelei. Rietumkrasts ir divdesmitā gadsimta vidus ģeogrāfisks jaunvārds: upes krasts uz rietumiem no Hāšimītu karalistes, pēc tam kad Transjordānijas Arābu leģions 1948. gada karā ieņēma augstienes. CIA Factbook etimoloģijas piezīmē teikts, ka apzīmējums attiecas uz zemi, ko Jordānija turēja un pārvaldīja pēc 1948. gada, upes otrā pusē no pašas Jordānijas. CAMERA atzīmē, ka angļu nosaukumi Judea un Samaria bija ikdienas lietojumā, arī Britu mandāta amatpersonu vidū, līdz Jordānijas vara ieviesa „Rietumkrastu”, un ka ivrita runātāji joprojām katru dienu saka Yehuda ve-Shomron.
1950. gada 24. aprīlī Jordānijas Deputātu palāta un Senāts kopīgā sēdē nolēma apvienot abus Jordānas krastus vienā valstī. Gandrīz neviens to neatzina. Jewish Virtual Library kā vienīgās valstis, kas to atzina, nosauc Lielbritāniju un Pakistānu. Washington Institute aprakstā fiksēts tas pats pāris, atzīmējot, ka dažās Izraēlas prezentācijās minēta tikai Lielbritānija. Karalis Abdullah rīkojās pret Arābu līgas iebildumiem. Deviņpadsmit Jordānijas varas gados tur netika izveidota neviena neatkarīga arābu valsts.
CAMERA atzīmē, ka ebrejiem bija aizliegts dzīvot vai pirkt īpašumus Jordānijas turētajās augstienēs. Senākās ebreju kopienas Hebronā, Jeruzalemes Vecpilsētā un Guš Ecjonā 1948. gadā bija iznīcinātas vai izdzītas. Izraēla ieņēma šo apvidu no Jordānijas 1967. gada jūnija karā un pārvalda to kopš tā laika. 1988. gada 31. jūlijā karalis Hussein oficiāli atteicās no Jordānijas prasības un sarāva juridiskās un administratīvās saites ar Rietumkrastu, atsakoties no 1950. gada aneksijas.
Daudzas ārvalstu valdības un Jūdejas un Samarijas arābi Izraēlas klātbūtni sauc par „okupāciju”. Izraēla apraksta aizsardzības karu, apstrīdētas tiesības pēc aneksijas, ko gandrīz neviens neatzina, drošības dziļumu un vēsturiskās saites. Uzdodiet pašsaprotamo jautājumu: ieņemta no kā? Pēdējais valdnieks bija Jordānija, kuras aneksiju gandrīz neviena valsts nepieņēma un no kuras pati Jordānija atteicās.
Pēc 1967. gada izraēlieši atgriezās Guš Ecjonā un Hebronā un būvēja jaunas kopienas. Pirmā bija Kfar Ecjona, atjaunota 1967. gada septembrī tā bloka vietā, kas tika iznīcināts 1948. gadā. Jūdejas un Samarijas arābi šīs kopienas sauc par nelikumīgām apmetnēm. Izraēla šo interpretāciju apstrīd. To statuss, tāpat kā robežas un Jeruzaleme, tika atstāts pastāvīgā statusa sarunām, kas nav radījušas līgumu.
Zonas saskaņā ar Oslo vienošanos
Izraēlas un Palestīniešu pagaidu līgums, parakstīts Vašingtonā 1995. gada 28. septembrī un pazīstams kā Oslo II, sadalīja augstienes trīs zonās pārejas periodam, kas nepārsniedz piecus gadus no 1994. gada maija Gazas–Jērikas vienošanās. A zonā, galvenokārt lielajās arābu pilsētās, Palestīniešu pašpārvaldei ir atbildība par civilajām lietām un iekšējo drošību. B zonā tai ir civilā atbildība, un Izraēlai ir virsējā drošības atbildība. C zona ir Rietumkrasts ārpus A un B zonām. Tur Izraēla saglabāja civilo un drošības kontroli, ar noteiktām pilnvarām, kas bija jānodod vēlāk. Šī nodošana nekad netika pabeigta. Sarunas apstājās pēc vardarbības, kas sākās 2000. gadā.
Washington Institute un CIA apkopojums C zonu abi nosaka aptuveni 60 procentu apmērā no zemes, Izraēlas civilajā un militārajā kontrolē. Jewish Virtual Library pagaidu kārtības kartē A zonai norādīti aptuveni 18 procenti, B zonai aptuveni 22 procenti un C zonai 60 procenti. A un B zonās, aptuveni divās piektdaļās zemes, dzīvo lielākā daļa arābu pilsētu iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits atšķiras atkarībā no definīcijām un datumiem, galvenokārt no tā, vai iekļauta Austrumjeruzaleme. ADL ir minējusi aptuveni 2,7 miljonus arābu Jūdejā un Samarijā un aptuveni 400 000 Izraēlas ebreju apmetnēs, neieskaitot Austrumjeruzalemi. CIA apkopojumā, datētā ar 2020. gada jūliju, norādīts kopējais iedzīvotāju skaits aptuveni 2,9 miljoni un atzīmēti aptuveni 419 000 Izraēlas kolonistu Rietumkrastā 2018. gadā.
Oslo neizdzēsa Izraēlas drošības lomu. Izraēlas spēki joprojām ienāk A zonā, arī reidos pret teroristiem. Un turiet Gazu prātā atsevišķi. Izraēla 2005. gadā izveda savus civiliedzīvotājus un armiju no Gazas joslas. Hamās sagrāba Gazu 2007. gadā. Gaza ir atsevišķa piekrastes teritorija. Tā nav Jūdejas un Samarijas daļa.
Kāpēc nosaukums ir svarīgs
Katrs nosaukums tiek lasīts kā puses ieņemšana. Izraēlas oficiālais ivrits lieto Yehuda ve-Shomron. Lielākā daļa ārlietu ministriju un ziņu redakciju lieto Rietumkrastu. Arābu un ebreju iedzīvotāji dzīvo pilsētās, ciematos, bēgļu nometnēs un Izraēlas kopienās, un abām tautām ir vēsturiskas saites, ko neviens apzīmējums neatceļ.
Senākais nosaukums pats par sevi neizšķir robežas, pilsonību vai tur dzīvojošo cilvēku tiesības. Taču tas atklāj vienu lietu: „Rietumkrasts” nav neitrāls noklusējums, kas nokritis no debesīm. Tas ir apzīmējums zemei, ko Jordānija tikko bija sagrābusi. Jūdeja un Samarija nav sauklis, kas izdomāts pēc 1967. gada. Tas ir senais un mandāta laika nosaukums tiem pašiem kalniem.
Lietojiet jebkuru nosaukumu, ja jums tas jādara, bet ziniet, kurš bija pirmais. Tad pievērsieties faktiem: kas pārvalda kuru zonu, kas kur dzīvo un ko parakstītie līgumi patiesībā saka.
Šis ieraksts ir fona informācija. Pierādījumi no kara Gazā ir filmā Naza: Patiesais stāsts, kurā augsta ranga IDF komandieri un izlūkošanas virsnieki apraksta, kā tika karots pret teroristisko organizāciju Hamās. To var skatīties bez maksas ar angļu subtitriem. Par to, kur šis karš sākās, izlasiet, kas notika 2023. gada 7. oktobrī.
Avoti
- ADL — West Bank backgrounder adl.org
- ADL — The Green Line adl.org
- ADL — Disengagement adl.org
- Jewish Virtual Library — Israel-Jordan Armistice Agreement (3 Apr 1949) jewishvirtuallibrary.org
- Jewish Virtual Library — Jordanian annexation of the West Bank (24 Apr 1950) jewishvirtuallibrary.org
- Jewish Virtual Library — CIA: West Bank Facts and Figures jewishvirtuallibrary.org
- Jewish Virtual Library — Interim Agreement (Oslo II), 28 Sep 1995 jewishvirtuallibrary.org
- Jewish Virtual Library — Map of Palestinian Autonomy jewishvirtuallibrary.org
- Jewish Virtual Library — The History of Modern Jordan jewishvirtuallibrary.org
- Jewish Virtual Library — The Etzion Bloc (Gush Etzion) jewishvirtuallibrary.org
- Jewish Virtual Library — Judea jewishvirtuallibrary.org
- Washington Institute — Limiting Incursions in Area A washingtoninstitute.org
- Washington Institute — King Hussein’s 1988 disengagement washingtoninstitute.org
- Washington Institute — The ghost of annexation past (24 Apr 1950) washingtoninstitute.org
- CAMERA — The debate about Israeli settlements camera.org
- CAMERA — Judea and Samaria in common English use camera.org