Apgalvojums par genocīdu

„Genocīds“ ir juridisks termins. Tas, vai tas attiecas uz karu Gazā, ir apstrīdēts. Šajā ierakstā izklāstīta juridiskā definīcija un pušu nostājas, nepieņemot spriedumu.

Juridiskā definīcija

Genocīda nozieguma novēršanas un sodīšanas konvencijā (1948) uzskaitītas tādas darbības kā grupas locekļu nogalināšana, smaga miesas bojājuma vai garīga kaitējuma nodarīšana, tādu dzīves apstākļu radīšana, kas aprēķināti, lai izraisītu fizisku iznīcināšanu, dzimstības novēršana un bērnu piespiedu pārvietošana. Darbība tiek ņemta vērā tikai tad, ja tā izdarīta ar nodomu pilnībā vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu. Tiesas šī nodoma pierādīšanu uzskata par galveno jautājumu. Liels bojāgājušo skaits pats par sevi to neizšķir.

Konteksts

Hamas vadīti kaujinieki 2023. gada 7. oktobrī uzbruka apdzīvotajām vietām un armijas posteņiem Izraēlas dienvidos. Saskaņā ar Izraēlas oficiālajiem datiem tika nogalināti aptuveni 1200 cilvēku, un 251 cilvēks tika aizvests uz Gazu kā ķīlnieks. Pēc tam Izraēla sāka militāru kampaņu Gazā. Izraēlas amatpersonas saka, ka tās mērķis ir sakaut Hamas kā militāru spēku un atgūt ķīlniekus. Tās saka, ka Izraēlas aizsardzības spēki (IDF) pirms triecieniem izsaka brīdinājumus, ielaiž palīdzību Gazā un ir veikuši ķīlnieku atbrīvošanas operācijas un ka Hamas cīnās no civilām teritorijām, tostarp slimnīcu un skolu tuvumā.

Nostājas

Dienvidāfrika iesniedza Starptautiskajā tiesā prasību pret Izraēlu, apgalvojot, ka ir pārkāpta Genocīda konvencija. Izraēla šo apgalvojumu noraida. Tiesas rīkojumi par pagaidu pasākumiem nebija spriedums par to, vai genocīds ir noticis. Īrija lūdza tiesu interpretēt Konvenciju plašāk. Pretapmelošanas līga (Anti-Defamation League) un citi juridiskie novērotāji saka, ka Izraēlas rīcība neatbilst genocīda juridiskajam slieksnim. Citi juristi un organizācijas tam nepiekrīt. Viņi apgalvo, ka kara raksturs, civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaits un apstākļi Gazā šim slieksnim atbilst. Izraēla un tās kritiķi nav vienisprātis arī par civiliedzīvotāju upuru skaitu, par palīdzības ierobežojumu ietekmi un par to, kā interpretēt Izraēlas amatpersonu izteikumus.

Ko pievieno intervijas

„Naza: Patiesais stāsts“ ir 2026. gada Izraēlas dokumentālā filma ar intervijām ar IDF augsta ranga komandieriem un izlūkdienesta virsniekiem, daļēji uzņemta naktī uz Telavivas jumtiem. Intervētie apraksta iesaistes noteikumus, kurus, pēc viņu teiktā, IDF ievēroja: triecienam nepieciešama atļauja, kas atkarīga no dienesta pakāpes, neapbruņoti cilvēki netiek izvēlēti par mērķiem, un „ja ir šaubas, uguni neatklāj“. Viņi saka, ka jutīgas vietas, piemēram, skolas, slimnīcas, mošejas un klīnikas, bija atzīmētas un ka civiliedzīvotāji tika brīdināti un aicināti aiziet. Filmu var skatīties bez maksas, ar subtitriem angļu valodā, vietnē https://nazadocumentary.com/lv/film.