Sākums / NAZA atspēkojums
NAZA atspēkojums
Juvala Abrahama un Reičelas Szoras 2026. gada filma NAZA, kas iznākusi sadarbībā ar The Guardian, sevi piesaka kā dokumentālu filmu. Tas ir pārliecināšanas darbs. Filmas valoda, intervijas un montāža ainu pēc ainas ved skatītāju pie viena, jau iepriekš noteikta secinājuma: Izraēla īsteno genocīdu.
Šajā lapā vispirms aplūkojam, kā angļu subtitri maina karavīru teikto, pēc tam — ko atbildēja Izraēlas Aizsardzības spēki un ko atklāja žurnālisti, kritiķi un virsnieki. Noslēgumā analizējam vairāk nekā četrdesmit ainas, katrai nosaucot tajā izmantoto ietekmēšanas paņēmienu neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) terminos. Filmas citāti ir tulkoti no ivrita.
Ko maina subtitri
Vairums NAZA skatītāju nesaprot ivritu. Par karavīru teikto viņi uzzina tikai no angļu subtitriem, un vairākās vietās subtitros ir pateikts vairāk nekā karavīrs pasaka: tiek pievienots vārds, izlaista atruna, un neskaidra piezīme kļūst par kategorisku apgalvojumu. Te nav vajadzīga interpretācija. Saliekot blakus izrunātos vārdus un tekstu ekrānā, redzams, ka tie nesakrīt.
-
- Teikts ivritā
- „Ir sajūta, ka tā ir jādara.”
- Angļu subtitri
- The sense in Israeli society is that that’s what we should do.
Karavīrs runā tikai par sajūtu. Subtitri šo sajūtu piedēvē visai Izraēlas sabiedrībai, un skatītājam ārvalstīs rodas iespaids, ka to vēlas visa tauta.
Mūsu komandas konstatētais filmā
-
- Teikts ivritā
- „Ahmeds un visa viņa ģimene.”
- Angļu subtitri
- Ahmed and his family will die.
Norādot uz dzīvokli savā ekrānā, karavīrs nosauc tā iemītniekus. Subtitri piebilst, ka viņi mirs.
-
- Teikts ivritā
- „Bija apstiprinājums, nu, kādiem 500 uz vienu cilvēku.”
- Angļu subtitri
- There was approval once to kill 500 for one human target.
Karavīrs izsakās piesardzīgi un nekad nesaka „nogalināt”. Subtitri izmet atrunu un pievieno nogalināšanu. Tieši šo apgalvojumu filma iekļāva savā reklāmas rullītī.
Skatītājs, kurš nesaprot ivritu, to nevar pamanīt. Filmas visskarbākie izteikumi pie ārvalstu skatītājiem nonāk vārdos, ko karavīri nav teikuši.
Ko teica Izraēlas Aizsardzības spēki
Izraēlas Aizsardzības spēki uz filmu atbildēja vairākkārt: vispirms pēc tās pirmizrādes Venēcijā, tad par filmas reklāmkadrā izmantoto apgalvojumu un visbeidzot desmit lappušu rakstiskā atbildē. Filmas veidotāji pirms tās iznākšanas nebija lūguši Izraēlas Aizsardzības spēkiem komentēt izvirzītās apsūdzības un pēc pieprasījuma neiesniedza filmas kopiju. Paziņojumi citēti to publicētajā redakcijā.
-
Izraēlas Aizsardzības spēki kategoriski noraida šajā filmā izvirzītās apsūdzības. Filma balstās uz anonīmām liecībām, kuru sniedzēju identitāti nav iespējams pārbaudīt, tostarp to, vai viņi vispār dienējuši Izraēlas Aizsardzības spēkos, kādā amatā un vai bijuši iesaistīti lietās, par kurām izvirzītas apsūdzības.
Izraēlas Aizsardzības spēku preses dienests X · Israel Defense Forces
-
Tas ir pilnīgi nepatiesi. Izraēlas Aizsardzības spēki nekad nav plānojuši, apstiprinājuši vai veikuši triecienu Gazā, kurā būtu paredzēta 500 civiliedzīvotāju vai kaut aptuveni tikpat liela skaita bojāeja. Arī visa kara laikā nav izvirzīts neviens ticams apgalvojums, ka Izraēlas Aizsardzības spēku triecienā būtu gājis bojā kaut aptuveni tik daudz cilvēku. Filmas veidotāji nekādi nevarēja šo apgalvojumu pārbaudīt, tam nav nekādu reālu pierādījumu, un tomēr viņi to publicēja.
Izraēlas Aizsardzības spēku preses dienests par apgalvojumu attiecībā uz 500 civiliedzīvotājiem X · Israel Defense Forces
-
Reklāmas materiālā paustie apgalvojumi ir neprecīzi; daļa no tiem atainoti sagrozīti un maldinoši, atrauti no situācijas uz vietas. Lai būtu iespējama pēc būtības profesionāla un faktos balstīta diskusija, nevis tāda, kas balstās maldinošos atainojumos, aicinu filmas veidotājus ļaut Izraēlas Aizsardzības spēku pārstāvjiem noskatīties filmu pilnībā, lai mēs varētu pēc būtības atbildēt uz katru tajā izvirzīto apsūdzību.
Brigādes ģenerālis Efi Defrins, Izraēlas Aizsardzības spēku preses pārstāvis Jewish News
-
Citētajos fragmentos izteikti apgalvojumi par valsts un militāro stratēģiju, par ko zemāka ranga karavīriem acīmredzami nevar būt zināšanu. Lēmumus par triecienu mērķu izvēli un apstiprināšanu Izraēlas Aizsardzības spēkos pieņem tikai cilvēki, ievērojot spēku vadlīnijas, nevis mākslīgais intelekts.
Izraēlas Aizsardzības spēku preses dienests Ynet
-
Spriežot pēc līdz šim publicētā, tā nav filma, kas piedāvā kritiku par Izraēlas Aizsardzības spēkiem, un tas nav arī mēģinājums noskaidrot patiesību. Tās pamatā ir asins apmelojumi, apzināti realitātes sagrozījumi un smagas, nepatiesas apsūdzības pret Izraēlas Aizsardzības spēku karavīriem un komandieriem.
Ģenerālleitnants Ejals Zamirs, Izraēlas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba priekšnieks Al-Monitor
-
Filma „NAZA” rada sagrozītu, maldinošu un negodprātīgu priekšstatu par to, kā Izraēlas Aizsardzības spēki plāno mērķus un veic triecienus. Filmas stāstījums balstās uz būtiskām faktu kļūdām, kas izriet no sagrozīta un manipulatīva realitātes atainojuma.
Izraēlas Aizsardzības spēku preses dienests, rakstiska atbilde IDF Spokesperson's Unit
Izraēlas Aizsardzības spēku rakstiskā atbilde uz katru apgalvojumu
2026. gada 1. oktobrī Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) publicēja desmit lappušu atbildi. Tajā teikts, ka filma balstās uz anonīmu personu liecībām, kuras lielākoties apraksta pieredzi tikai viena daudzpakāpju procesa sākumposmā. Filma izlaiž kontekstu, bez kura nav iespējams saprast karu, un vēl vairāk sagroza priekšstatu ar manipulatīvu montāžu un mājieniem uz vēsturiskām zvērībām.
Atbilde sākas ar nosaukumu. NAZA ir ivrita saīsinājums no nezek agavi — netiešais kaitējums. Tas ir profesionāls termins, ko lieto ikvienas tiesības ievērojošas valsts bruņotie spēki. „Paradoksālā kārtā filma Izraēlas Aizsardzības spēku īpašās pūles un rūpību, ar kādu tie aplēš iespējamo kaitējumu triecienos, pasniedz kā pierādījumu vienaldzībai pret civiliedzīvotāju dzīvībām. Patiesībā starptautiskās tiesības prasa izvērtēt paredzamo kaitējumu civiliedzīvotājiem.” Komandieri šo izvērtējumu izmanto, lai lemtu, vai trieciens ir likumīgs, noteiktu papildu piesardzības pasākumus, mainītu plānu vai triecienu atceltu.
Trīs trūkumi filmas veidošanā
- 01
Liecinieki spriež par to, ko nevarēja zināt
Intervētie cilvēki ir raksturoti kā izlūkdienesta darbinieki. Viņi stāsta par izlūkošanas sākumposmu, nevis par triecienu plānošanu un apstiprināšanu, par ko atbild operatīvās struktūras. Sākotnēja aplēse par civiliedzīvotāju skaitu mērķa tuvumā nav galīgā aplēse, uz kuras pamata veikts trieciens: to var būtiski mainīt tēmēšana uz noteiktu mērķa daļu, ieroča vai trieciena laika maiņa un evakuācija pēc brīdinājumiem. Triecienus pārbauda profesionāli neatkarīgi juridiskie padomnieki, un kara laikā komandieri paredzamā kaitējuma civiliedzīvotājiem dēļ triecienus ierobežoja, mainīja, nodeva atkārtotai izvērtēšanai vai noraidīja.
- 02
Nav pārbaudāmu pierādījumu
Līdzās anonīmajām liecībām filma nesniedz ne rīkojumus, ne dokumentus, ne citus apstiprinošus pierādījumus. Neviens no pieminētajiem triecieniem nav identificēts pēc mērķa, datuma, vietas vai upuru skaita, tāpēc skatītājs tos nevar pārbaudīt. Pretēji pieņemtajai žurnālistikas praksei filmas veidotāji pirms publicēšanas savus apgalvojumus neiesniedza IDF komentāru saņemšanai.
- 03
Izlaists konteksts
Filma pievērš maz uzmanības 7. oktobra slaktiņam, kas izskaidro Hamas radītos draudus un to, kāpēc Izraēla sāka karu; tam, ka Hamas izvietoja savus teroristus, ieročus un infrastruktūru slimnīcās, ANO objektos, skolās un mošejās, kā arī zem tiem, un cīnījās civilajā apģērbā; un civiliedzīvotāju aizsardzības pasākumiem: atceltiem triecieniem, civiliedzīvotājiem nodarītā kaitējuma mazināšanas vienībai, kas izplatīja brīdinājumus un sekoja civiliedzīvotāju klātbūtnei, neatkarīgiem juridiskajiem padomniekiem un vairāk nekā 3.9 miljoniem metrisko tonnu pārtikas, kas kopš 2023. gada oktobra ievestas Gazā.
Filmas apgalvojumi un IDF atbildes
-
- Filma
- Tika apstiprināts trieciens, kurā varētu iet bojā 500 civiliedzīvotāju.
- IDF
- IDF nekad nav plānojuši, apstiprinājuši vai veikuši triecienu Gazā, kurā būtu paredzēta 500 civiliedzīvotāju vai kaut tuvu tik liela skaita bojāeja. Neviens nav nopietni apgalvojis, ka kāds trieciens būtu izraisījis kaut tuvu tik daudz upuru. Filmas veidotāji šo apgalvojumu iekļāva reklāmas rullītī, lai gan nevarēja to pārbaudīt.
-
- Filma
- Triecienos pret zemāka ranga teroristiem bija pieļaujama līdz 20 civiliedzīvotāju bojāeja, bet pret augstākā ranga komandieriem — līdz 200.
- IDF
- Šajā apgalvojumā apstiprināšanas slieksnis ir sajaukts ar atļauju veikt triecienu, bet datubāze — ar mērķu sarakstu. Slieksnis nosaka tikai to, kurš drīkst apstiprināt triecienu; tas nav pieļaujams bojāgājušo skaits, un katram komandierim joprojām ir jāizvērtē katra trieciena samērīgums. Prasība pēc augstāka līmeņa apstiprinājuma virs noteikta skaita ir ierasta Rietumvalstu bruņotajos spēkos. 200 cilvēku slieksnis nekad nav pastāvējis.
-
- Filma
- Lavender ir nogalināšanai paredzētu cilvēku saraksts.
- IDF
- Lavender ir datubāze, kurā tiek salīdzināta informācija no dažādiem izlūkošanas avotiem, lai uzturētu aktuālus datus par teroristiem. Cilvēka iekļaušana datubāzē nepadara viņu par mērķi un vēl jo mazāk dod atļauju veikt triecienu.
-
- Filma
- NAZA uzskaitē pieaugušie netiek nošķirti no bērniem.
- IDF
- Tieši to prasa starptautiskās humanitārās tiesības: civiliedzīvotājs ir civiliedzīvotājs neatkarīgi no vecuma, un neviena civiliedzīvotāja dzīvība nav mazāk vērtīga. Visā kara laikā civiliedzīvotāju, jo īpaši bērnu, klātbūtne lika komandieriem triecienus atcelt, atlikt vai pārplānot.
-
- Filma
- Pēc triecieniem nekad netika pārbaudīts, vai gājuši bojā civiliedzīvotāji.
- IDF
- Vairākas IDF vienības pārbauda triecienu rezultātus, tostarp ziņojumus par kaitējumu civiliedzīvotājiem. Intervētie cilvēki šajās vienībās nestrādāja. Pārbaužu rezultātā tika izvērtēti simtiem incidentu, un lēmumu par kriminālizmeklēšanas sākšanu pieņem militārais ģenerālprokurors.
-
- Filma
- Mākslīgais intelekts izveidoja desmitiem tūkstošu mērķu, kuriem pēc tam uzbruka.
- IDF
- Mākslīgais intelekts nenosaka, vai objekts vai cilvēks ir mērķis, un nelemj, vai mērķim uzbrukt. Cilvēki — izlūkošanas analītiķi — nosaka mērķus saskaņā ar noteiktām procedūrām; tos apstiprina pilnvarots izlūkošanas virsnieks; plašāks plānošanas process noslēdzas ar operatīvā komandiera lēmumu atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Datu apstrādes rīki analītiķiem tikai palīdz salīdzināt jau savākto informāciju.
-
- Filma
- Karavīri šāva uz civiliedzīvotājiem palīdzības sadales vietu tuvumā.
- IDF
- IDF rīkojumi aizliedz vērsties pret civiliedzīvotājiem. Šo vietu tuvumā spēka lietošanas noteikumi ļāva atklāt uguni tikai pret bruņotām personām un aizdomās turētajiem, kuri radīja tūlītējus draudus. Vietas darbojās kara zonā, kur teroristi apzināti iejaucās pūlī. Pēc traģiskiem incidentiem tika veiktas pārbaudes, ierīkoti piekļuves ceļi, zīmes un barjeras, bet ārkārtas incidenti nodoti Ģenerālštāba faktu noskaidrošanas mehānismam.
-
- Filma
- Ēkas bombardēja „saskaņā ar algoritmu”, kad tajās vēl atradās ceturtdaļa iedzīvotāju, jo viņi bija brīdināti.
- IDF
- Algoritms nekad nav pieņēmis lēmumu par triecienu. Trieciens sākas ar militāru mērķi; ja tāda nav, nekas netiek plānots neatkarīgi no civiliedzīvotāju skaita. Brīdinājums nekad nedod tiesības ignorēt civiliedzīvotājus, kuri paliek uz vietas. Tur, kur Hamas ēku grupas pārvērta par kaujas kompleksiem, katra ēka tik un tā bija atsevišķi jānosaka par mērķi un jāizvērtē trieciena samērīgums.
-
- Filma
- IDF izplatījās uzskats, ka Gazā nav neiesaistītu civiliedzīvotāju.
- IDF
- Karotāju un civiliedzīvotāju nošķiršana ir noteikta katrā IDF rīkojumā par mērķu izvēli. Viena intervētā cilvēka izjūtas neatspoguļo ne IDF, ne tā komandierus vai rīkojumus, ne arī brīdinājumus, rūpīgu plānošanu un atceltos triecienus, ar kuriem šī nošķiršana tiek īstenota praksē.
-
- Filma
- Kādam intervētajam jautāja, vai tas ir genocīds, un viņš atbildēja apstiprinoši.
- IDF
- Šis apgalvojums ir nepieņemams un nepamatots. Prasīt cilvēkiem, kuri nav eksperti un nav piedalījušies komandieru lēmumu pieņemšanā, personīgu viedokli par juridisku jēdzienu ir manipulatīvi un neatbilstoši. Genocīds prasa konkrētu nodomu iznīcināt kādu grupu, un šāda nodoma nekad nav bijis. Kara mērķi bija sagraut Hamas un nogādāt ķīlniekus mājās; IDF brīdināja cilvēkus, atcēla triecienus un veicināja palīdzības piegādi, lai aizsargātu tieši tos iedzīvotājus, kurus, pēc filmas apgalvojuma, tas vēlējās iznīcināt.
„Kara traģiskās sekas neattaisno faktu sagrozīšanu. Nopietnai diskusijai par kaitējumu civiliedzīvotājiem ir vajadzīgs nopietns skaidrojums par to, kā lēmumi patiesībā tika pieņemti. Tieši to filma nesniedz.”
Ko atklāja kritiķi
Žurnālisti, kritiķi, virsnieki un tiesību eksperti Izraēlā un ārvalstīs izvērtēja filmu un publicēja savus secinājumus. Vairākus no asākajiem vērtējumiem izteica autori, kuri iebilst pret Izraēlas valdību un ir kritizējuši armijas rīcību karā. Viņu teiktais citēts tā, kā tas publicēts, vajadzības gadījumā tulkots, un katram citātam pievienota saite uz oriģinālu.
Neko nav iespējams pārbaudīt
Filmas argumentācija balstās uz anonīmām liecībām. Nav minēti vārdi, vienības, datumi, vietas vai konkrēti triecieni, tāpēc nevienu apgalvojumu nav iespējams ne apstiprināt, ne atspēkot.
Kā žurnālists es nedomāju, ka būtu to pārraidījis. Jūs nesniedzat nekādus pierādījumus, kas pamatotu ļoti, ļoti smagos apgalvojumus, ko viņi izsaka. Mums nav zināmi viņu vārdi vai vienības, tāpēc nevaram pārliecināties, ka viņiem patiešām bija pieejama informācija, par kuru viņi runā.
Ravivs Drukers, 13. kanāla pētnieciskais žurnālists, sarunā ar Juvalu Abrahamu Jewish News
Neviens no apgalvojumiem nav neatkarīgi apstiprināts. Datumu, vārdu un konkrētu detaļu trūkums — pāri tam, ko atceras intervētie — diemžēl dod kritiķiem pamatu iebildumiem.
Gals Bekermans, vecākais redaktors The Atlantic
Filmas veidotāji pirms publicēšanas nedeva iespēju atbildēt tai pusei, pret kuru vērsti apgalvojumi, — šajā gadījumā Izraēlas Aizsardzības spēkiem. Tā ir ierasta žurnālistikas prakse.
Emanuels Fabians un Nurita Johanāna, militāro un arābu jautājumu korespondenti The Times of Israel
Tieši šeit slēpjas filmas žurnālistiskā problēma. Tās argumentācija balstās tikai uz anonīmiem izteikumiem.
Rihards K. Šneiders, bijušais ARD biroja vadītājs Telavivā Neue Zürcher Zeitung
Filmā NAZA nav atbildes ne uz vienu no pieciem žurnālistikas pamatjautājumiem.
Baruhs Kra, pētnieciskais žurnālists Walla! News
Publiska prāva visīstākajās antidemokrātiskajās tradīcijās — Musolīni vai Staļina garā, izvēlieties paši. Apsūdzētāji: sejas slēptas. Lietas izklāsts: no liecību fragmentiem samontēts materiāls. Aizstāvji: nav. Citas puses: nav. Tiesnesis: prāvas publika. Spriedums (automātisks): vainīgs.
Vēsturnieks Mikele Sarfati, kuru citē Pjerluidži Batista Il Foglio
Lieciniekiem mutē ielikti vārdi
Vienīgais kamerā izskanējušais „jā” par genocīdu ir atbilde uz paša intervētāja jautājumu.
Ņemiet vērā, ka intervētais to nepasaka pats; viņš tikai apstiprina šo vērtējumu pēc tam, kad Abrahams ar savu jautājumu viņam ielicis šo vārdu mutē. No žurnālistikas viedokļa tas ir uzvedinošs jautājums.
Tims Kaspars Bēme, kultūras redaktors taz
To lieto tikai viens no intervētajiem, un arī tikai pēc viena no filmas veidotājiem, Juvala Abrahama, pamudinājuma. Taču šajās sarunās es nedzirdēju runājam par nodomu — pat īsti ne par naidu vai vēlmi nogalināt.
Gals Bekermans, vecākais redaktors The Atlantic
Vienam no 24 anonīmajiem karavīriem un rezervistiem, kuri piekrita runāt kameras priekšā, jautā, vai, viņaprāt, Izraēla īsteno genocīdu, un viņš atbild: „Jā.” Ko uz šo jautājumu atbildēja pārējie aptuveni 20 intervētie? Tam nav nozīmes.
Jišajs Kitšels, kino kritiķis Israel Hayom
Ko šie skaitļi patiesībā nozīmē
Virsnieki, kuri strādājuši šajā sistēmā, skaidro: NAZA skaitlis nosaka, kam jāapstiprina trieciens un kas jādara, lai mazinātu kaitējumu. Tā nav atļauja nogalināt attiecīgo cilvēku skaitu.
NAZA 20 nebija atļauja nogalināt 20 cilvēkus. Tā bija klasifikācija, pēc kuras ierosinātais trieciens tika virzīts uz atbilstošu izvērtēšanas un apstiprināšanas procesu.
Pulkvežleitnants (rezervē) Jairs Mirons, militārais izlūkdienests yairmiron.com
Ja apstiprināšanas procesā parādās vārdi „NAZA 500 — aplēstais blakuskaitējums ir 500”, tas nozīmē, ka ir jārīkojas, lai blakuskaitējumu mazinātu.
Pulkvežleitnante (rezervē) Sarita Zehavi, viena no Izraēlas Aizsardzības spēku civiliedzīvotāju brīdināšanas vienības izveidotājām The Times of Israel
Blakuskaitējuma pierakstīšana nenozīmē, ka mēs automātiski uzbruksim. Gluži pretēji — mērķis ir apzināt riskus, lai varētu domāt, kā tos novērst vai mazināt.
Pulkvežleitnante (rezervē) Sarita Zehavi, viena no Izraēlas Aizsardzības spēku civiliedzīvotāju brīdināšanas vienības izveidotājām JNS
Es biju atbildīgs par tūkstošiem triecienu plānošanu un īstenošanu. Ar tādu skaitli es nekad nesaskāros — pat ne ar kaut ko tam tuvu. Varu teikt ar pilnīgu pārliecību: šāda apstiprināta operācija nav bijusi.
Rezerves pulkvedis, iznīcinātāja pilots un bijušais Ramat David aviobāzes komandieris, par apgalvojumu saistībā ar skaitli 500 Jüdische Allgemeine
Kritika, ko atkal un atkal dzirdēju no sistēmas iekšienes, nebija par to, ka Gaisa spēki pārāk steidzas uzbrukt. Tā bija par pārmērīgu piesardzību.
Avi Luiss, Gaisa spēku plānošanas un operāciju direkcijas rezervists The Times of Israel
Ja patiešām notiktu visa šī pārgalvīgā iznīcināšana, kāpēc to neatspoguļo pašas Gazas skaitļi?
Kails Smits, kino kritiķis un komentētājs The Wall Street Journal
Ko filma noklusē
Filma lielā mērā atstāj ārpus kadra 7. oktobri, ķīlniekus, Hamās teroristu karošanu no dzīvojamām mājām, slimnīcām un tuneļiem, kā arī brīdinājumus un atceltos triecienus.
Tas, kāpēc karš nonāca Gazā, — Hamās 2023. gada 7. oktobrī sarīkotais slaktiņš un ķīlnieku sagrābšana — lielākoties paliek ārpus kadra.
Omers Šems Tovs, kuru Hamās turēja ķīlnieku gūstā 505 dienas The Wall Street Journal
Ja mani nogalinātu Izraēlas bumba, Hamās uzvarētu divreiz: es būtu miris, un atbildība gultos uz Izraēlu.
Omers Šems Tovs, kuru Hamās turēja ķīlnieku gūstā 505 dienas The Wall Street Journal
Ir daudz pārliecinošu pierādījumu, ka Hamās izmanto civiliedzīvotājus par dzīvajiem vairogiem.
Ravivs Drukers, pētnieciskais žurnālists Haaretz
Hamās asimetriskā karadarbība, plašā tuneļu sistēma un blīvi apdzīvotu rajonu izmantošana militārajai infrastruktūrai filmā tikpat kā netiek aplūkota. Filma arī nepasaka, ka pat saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām civiliedzīvotāju upuri ļoti konkrētos apstākļos ir pieļaujami.
Rihards K. Šneiders, bijušais ARD biroja vadītājs Telavivā Neue Zürcher Zeitung
Vienu faktu ir īpaši grūti savienot ar priekšstatu par armiju, kurai civiliedzīvotāju dzīvības ir vienaldzīgas: Izraēla pirms lielām operācijām un triecieniem vairākkārt brīdināja Gazas iedzīvotājus.
Arī Blitzs Washington Examiner
Viņi aprēķina, kāds būs blakuskaitējums uzbrukuma gadījumā, kā to prasa likums, un veic vairāk piesardzības pasākumu tā ierobežošanai nekā jebkurš cits vēsturē.
Džons Spensers, pilsētvides karadarbības pētnieks Breitbart
Tā nav neatkarīga pārbaude
The Guardian publicēja pētījumus, uz kuriem balstīta filma, un bija tās producents. Režisors atzina, ka nav pārbaudījis katru gadījumu.
Nav vārda, nav dienesta pakāpes, nav vienības, nav datuma. The Guardian publicēja pētījumus, uz kuriem filma balstīta, ir tās producents, un viens no laikraksta žurnālistiem palīdzēja tās montāžā.
Holokaustā izdzīvojis cilvēks un 28 sabiedrībā zināmas personas atklātā vēstulē Alliance
Kad Izraēlas pētnieciskais žurnālists Ravivs Drukers intervijā Abrahamam jautāja, vai viņš ir mēģinājis neatkarīgi apstiprināt anonīmo izraēliešu apgalvojumus, Abrahams atzina, ka nav pārbaudījis visus gadījumus, uz kuriem balstīti apgalvojumi par masveidā bojāgājušiem civiliedzīvotājiem.
Ādams Leviks, viens no CAMERA UK redaktoriem JNS
Brīdī, kad veidojat filmu par to, kā armija centās noteikt attiecību starp teroristiem un civiliedzīvotāju upuriem, jūs jau esat pilnībā atspēkojuši argumentu par genocīdu.
Josi Kleins Halevi, Šaloma Hartmana institūts Il Foglio
Blakuskaitējums pēc definīcijas ir kaitējums cilvēkiem, kuri nebija uzbrukuma mērķis. Genocīdam vajadzīgs pretējais: konkrēts nodoms iznīcināt kādu tautu. Filma nevar apgalvot abus vienlaikus.
Avi Luiss, Gaisa spēku plānošanas un operāciju direkcijas rezervists The Times of Israel
Nacistu vārda atbalss
Dažādu uzskatu kritiķi pamanīja, ka nosaukumam izvēlēts vārds ivritā, nevis angļu valodā, un pievērsa uzmanību tā skanējumam.
Cilvēkam, kurš sastop šo vārdu, tas var šķist savāds Gazas un vārda „nacists” savienojums vai vismaz rosināt domas par gāzes kamerām. Man nešķiet, ka tā būtu sakritība.
Gals Bekermans, vecākais redaktors The Atlantic
Viņu izvēle izmantot saīsinājumu, kas tik ļoti līdzinās vārdam „nacists”, nevis ierasto angļu valodas terminu, nebija nejauša.
Ādams Leviks, viens no CAMERA UK redaktoriem JNS
Īsumā
-
Pirms seansiem
Slēgti seansi nelielai, atlasītai auditorijai un plaša preses uzmanība filmai, kuru vēl neviens nevarēja noskatīties, radīja informācijas vakuumu. Skatītāji to aizpildīja ar savām bažām un uz seansiem ieradās jau preses atspoguļojuma iespaidā.
-
Filmā
Katrā ainā izmantots kāds ietekmēšanas paņēmiens: hipnotiska valoda, noklusēts konteksts, pārformulēšana, tendenciozi jautājumi, vizuāli un skaņas impulsi, saspiesta notikumu secība un skatītājam iedvesta analoģija ar Holokaustu. Visbiežāk filma no karavīru stāstītā par bombardēšanu Gazā strauji pārlec uz izgaismotiem balkoniem un dzīvojamām istabām Telavivā.
-
Intervētājs
Juvals Abrahams, kurš ir arī viens no filmas režisoriem, jautājumus neuzdod neitrāli. Viņš pārtrauc karavīru, iedod viņam pildspalvu un papīru, uzstāj uz ievirzošām definīcijām („Vai zīdainis ir NAZA 1?”), pārformulē skaitļus („500 ir neliela pilsēta Izraēlā”) un sasaista vainu ar cilvēka identitāti („Tu jau esi tajā piedalījies”).
-
Holokausta ietvars
Filmas beigās Holokausta simboli — piemiņas sirēna, veltījums Klodam Lancmanam, lokomotīve, dzelzceļa sliedes un dūmi — tiek sasaistīti ar mūsdienu Gazu. Ebreju valsts, izmantojot tās pašas vēsturisko atmiņu, tiek attēlota kā holokausta īstenotāja.
-
Pierādījumi
Citu atstāstītais tiek pasniegts kā fakts: karavīrs, kurš apraksta suņus ēdam līķus, pats saka, ka to nav redzējis. Masu kapi tiek aprakstīti vārdos, nerādot kadrus. Sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki gandrīz neparādās kadrā. Apraksts par ķermeņiem, kas tālā snaipera apšaudē krīt „cits citam virsū”, neatbilst ne ballistikas likumsakarībām, ne cilvēku uzvedībai.
Pirms seansa
Ja viņi to no mums slēpj, tad tā noteikti ir tīra patiesība, kuru varas iestādes baidās mums parādīt.
Filmas iznākšana sāka ietekmēt skatītājus vēl pirms pirmā kadra. Nelieli slēgti seansi un plaša publicitāte par filmu, kuru publika vēl nevarēja noskatīties, radīja ziņkāri, slepenu zināšanu sajūtu un nostiprināja noteiktu priekšstatu sabiedrībā.
Filma, kuru nevarēja redzēt
NAZA rādīja nelielām skatītāju grupām, kamēr intervijās, televīzijas sižetos un rakstos apsprieda filmu, kuru plašāka publika vēl nevarēja noskatīties.
- Slepenības aura
- Seansu apmeklētāji kļūst par izredzēto loku ar pirmtiesībām filmu redzēt. Visi pārējie par to dzird un gaida. Gaidīšana rada tukšumu, kurā viņi iedomājas ļaunāko. Katrs skaitlis un katra apsūdzība pieņemas spēkā, pirms kāds ir redzējis kaut vienu kadru.
- Nosaukums
- Filmas nosaukums ir NAZA — saīsinājums no ebreju militārā termina nezek agavi, kas apzīmē blakus zaudējumus, — nevis šā termina angliskais nosaukums. Saīsinājums turklāt skan kā arābu vārds.
Informācijas vakuuma efekts
Plašsaziņas līdzekļi intensīvi runā par filmu, kuru vēl nevar redzēt.
- Vēlme pēc skaidrības
- Prātam ir grūti samierināties ar nenoteiktību. Kad par filmu runā, bet to nevar noskatīties, rodas informācijas tukšums.
- Baiļu projicēšana
- Šo tukšumu aizpilda nevis fakti, bet bažas. Iztēle veido priekšstatu par apsūdzību, pirms redzēts kaut viens kadrs.
Aizliegtais auglis un mākslīgi radīts deficīts
Piekļuve filmai ir ierobežota, kamēr ažiotāža aug.
- Liegtā piekļuve kā pierādījums
- Tiklīdz piekļuve ir liegta, nostiprinās pieņēmums, ka slēptajam jābūt patiesam. Skatītāji zālē jūtas morāli un intelektuāli pārāki par pārējiem, un šaubas par filmu apdraudētu viņu piederību izredzēto lokam.
- Ekskluzīvas preces paņēmiens
- Pakāpeniska izplatīšana, līdzīgi kā ierobežota daudzuma modes preces laišana tirgū, vairo pieprasījumu. Katrs ziņu sižets par „filmu, kas izraisa vētru, bet netiek rādīta” ir bezmaksas publicitāte, ko par naudu nevarētu nopirkt.
- Iepriekšēja sabiedrības uztveres ievirzīšana
- Kad filma beidzot nonāk pie plašas auditorijas, skatītāji jau ir noskaņoti meklēt to, par ko viņiem stāstīts ziņās, nevis to pārbaudīt.
Pirmais kadrs
Ja es sniegšu interviju ar redzamu seju, Izraēla mani ieliks cietumā par to, ka esmu viņus atmaskojis.
Pirmajās minūtēs filma sevi piesaka kā dokumentālu darbu, izmanto pazīstamo Izraēlas izlūkdienestu tēlu, ar pēkšņu pāreju tumsā izjauc skatītāja gaidas un attēlo Izraēlas valsti kā vajātāju.
Autoritātes ietvars
Filma sākas ar paziņojumu, ka tā ir dokumentāla un cilvēku sejas ir aizpludinātas, lai viņus nevarētu atpazīt. Pēc tam seko fragments no senas melnbaltas filmas par Izraēlas militāro izlūkošanu.
- Iepriekšēja uztveres ievirzīšana
- Vēl pirms satura skatītājam tiek pateikts, ka turpmāk redzamais ir dokumentēts fakts, turklāt tik bīstams, ka cilvēki, kuri tajā dalās, baidās par savu dzīvību. Šāds ietvars jau iepriekš apklusina iekšējo kritiķi: dokumentālu filmu uztver kā faktu izklāstu, nevis kā rūpīgi veidotu politisku vēstījumu.
Slepenās atmaskošanas efekts
Nostalģiski arhīva kadri, kuros uniformās tērpti studenti apgūst arābu valodas gramatiku („arābu valodas darbības vārdu”), un tad — strauja pāreja uz karavīru, kurš tumsā atzīstas.
- Pieskaņošanās pazīstamam tēlam
- Rietumu skatītājiem izsmalcinātas Izraēlas izlūkošanas mašīnas tēls ir pazīstams no tādiem seriāliem kā Fauda un Tehran. Filma vispirms parāda šo pazīstamo, gandrīz nevainīgo ainu un tad aizved skatītāju prom no tās.
- Cēloņa un seku saikne ārvalstu skatītājam
- Skolotāja teiktais vārds „darbības vārds” kļūst par atskaites punktu, ko montāža sasaista ar digitālu sistēmu, kura aprēķina nāvi. Izraēlas valoda un izglītība tiek parādītas kā aukstas iznīcināšanas sistēmas pamats.
- Gaidu izjaukšana
- Pāreja no gaišas klases uz pilnīgu tumsu vienā mirklī pārceļ skatītāju no vēstures stundas sazvērestības trillera pasaulē un sagatavo uztvert turpmāko kā atklātus noslēpumus.
Bailes no valsts
Uz jumta intervētājs saka: „Tu redzi pilsētu, bet pilsēta tevi neredz.” Kamera raugās lejup uz Telavivu.
- Valsts attēlošana kā ienaidnieks
- Izraēla tiek attēlota kā struktūra, kas vajā tos, kuri runā, nevis kā demokrātiska valsts, kas, tāpat kā jebkura valsts, sargā savus noslēpumus.
- Lielā Brāļa metafora
- Neskaidrais, hipnotiskais teikums rada atsvešinātību un draudīgu varas izjūtu. Telaviva kļūst par aklu, vienaldzīgu pilsētu zem tiem, kuri lemj par dzīvību un nāvi.
Intervija uz jumta
Viņi nesaka, ka tiks nogalināti piecpadsmit cilvēki. Viņi saka NAZA 15.
Intervētājs pārņem sarunas vadību, pārvērš zīmēšanas uzdevumu par uzmanības centru un virza karavīru no tehniska termina pie vārda ar vislielāko emocionālo svaru: mazulis.
Papīrs un zīmulis
Karavīrs sāk abstrakti aprakstīt mērķu atlases saskarni. Intervētājs viņu pārtrauc: „Uz brīdi uzzīmē, mums tā būs vieglāk saprast,” un pasniedz papīru un zīmuli.
- Vadības pārņemšana
- Ar pārliecinošiem roku žestiem intervētājs pielāgojas karavīra ritmam, vienlaikus nostiprinot savu autoritāti. Sarunu vada viņš.
- Uzmanības sašaurināšana
- Neliels zīmēšanas uzdevums pievērš karavīra un skatītāja uzmanību vienai šaurai ainai. Cilvēkam, kurš pieņēmis vienu norādījumu, nākamo pieņemt ir vieglāk. Šeit nākamais norādījums ir uztvert informāciju, to neizvērtējot.
- Nominalizācija un atkārtojums
- „NAZA 20, NAZA 20, NAZA 20 pēkšņi kļuva par mērauklu” skan kā mantra. Militārs termins, kura mērķis Rietumu armijās ir ierobežot un novērtēt kaitējumu civiliedzīvotājiem, tiek pasniegts kā dehumanizācijas rīks.
Mazuļa efekts
Straujā, saspringtā vārdu apmaiņā intervētājs uzstājīgi pievēršas zīdaiņiem.
- Intervētājs
- Vai NAZA ietvaros ir kāda atšķirība, piemēram, attiecībā uz bērniem un zīdaiņiem?
- Karavīrs
- Nē! Nav!
- Intervētājs
- Zīdainis ir NAZA 1?
- Karavīrs
- Jā!
- Tiešs ierosinājums
- Intervētājs ievieš vienu no emocionāli piesātinātākajiem vārdiem jebkurā valodā un panāk, ka karavīrs apstiprina vienādojumu: Izraēlas Aizsardzības spēki datorprogrammā uzskaita zīdaiņus kā skaitļus. Nākamo soli — salīdzinājumu ar nacistiem, kuri ebrejus reducēja līdz skaitļiem, — filma atstāj skatītāja ziņā.
- Konteksta noklusēšana
- Straujajā vārdu apmaiņā pazūd tas, kas skatītājam būtu vajadzīgs tās izvērtēšanai. Patiesībā sistēma uzskaita civiliedzīvotāju dzīvības, lai ierobežotu komandieru rīcību: militārais mērķis ir jāsasniedz, pēc iespējas novēršot kaitējumu nevainīgiem cilvēkiem.
500 par vienu cilvēku un neliela pilsēta
Karavīrs saka: „Bija apstiprināts, nu, 500 viena cilvēka dēļ,” ar to domājot atļauju nogalināt 500 civiliedzīvotājus, lai uzbruktu vienam cilvēkam. Intervētājs atbild: „500 — tā Izraēlas valstī ir neliela pilsēta.”
- Vienkārša noklusēšana
- Kad, kur un kas bija šis cilvēks — īpaši bīstams terorists, piemēram, Sinvars vai Muhameds Deifs, pazemes kompleksā? Kāds kaitējums tika novērsts? Nekas no tā netiek pateikts.
- Skaitļa pārinterpretēšana
- Intervētājs pārceļ skaitli no trieciena Gazā uz Izraēlas kopienas iznīcināšanu, lai Izraēlas skatītājā izraisītu šoku un līdzpārdzīvojumu.
„Kā datorspēle”
Karavīrs saka: „Tas ir kā datorspēle… jo viss notiek no attāluma.”
- Sarežģītā ekvivalence
- Divas atšķirīgas lietas tiek pielīdzinātas: attālināta sistēma kļūst par spēli, un līdz ar to ikviens karavīrs — par morāli vienaldzīgu cilvēku. Filma noklusē, ka attālums ir operacionāla nepieciešamība ikvienā mūsdienu armijā un pats par sevi neko nepierāda.
Telavivas logi
Nu, tu jau tajā piedalījies.
Šeit parādās viens no filmas raksturīgākajiem paņēmieniem: straujš pārejas grieziens no bombardēšanas Gazā uz izgaismotiem logiem Telavivā. Tas atkārtojas visā filmā, pārvēršot parastu izraēliešu ikdienu par pierādījumu vienaldzībai.
Skaņu celiņā Gaza, ekrānā Telaviva
Karavīrs stāsta par „vesela rajona“ bombardēšanu plašā teritorijā. Iestājas klusums, sāk skanēt dramatiska mūzika, un kamera ielūkojas Telavivas mājokļos: vīrietis ar tālvadības pulti, cilvēki uz dīvāna.
- Uztveres detaļu maiņa
- Skatītāja prātā plašus, tālus un bezkrāsainus Gazas skatus nomaina tuvi, personiski un krāsaini Telavivas dzīvojamo istabu attēli.
- Apvienota iespaida radīšana
- Kamēr karavīrs stāsta par uzspridzinātu ēku, skatītājs redz izgaismotu ēku Telavivā. Izraēliešu skatītājs sajūt briesmas savā dzīvojamajā istabā; ārvalstu skatītājs gūst iespaidu, ka izraēlieši dzīvo mierīgi un ērti, kamēr netālu tiek iznīcināti veseli rajoni.
Identitātes slazds
Karavīrs mēģina norobežoties: „Kādā brīdī es vairs nespēju… Es nevaru tajā piedalīties.“
- Intervētājs
- Nu, tu tajā piedalījies.
- Karavīrs
- Ko?
- Intervētājs
- Nu, tu jau tajā piedalījies.
- Vainas izjūta identitātes līmenī
- Intervētājs nesaka „tu izdarīji kaut ko sliktu“ (rīcība), bet liek noprast „tagad tu tāds esi“ (identitāte) — tas skar visdziļāko pārmaiņu līmeni. Cenšoties mazināt vainas izjūtu, karavīrs turpina sniegt arvien galējākas liecības. Pēc tam vēl viens grieziens uz Telavivas balkoniem nostiprina šo asociāciju.
Pusdienas Ibn Gabirola ielā
Karavīrs stāsta, ka starp triecieniem devies paēst Ibn Gabirola ielā vai satikt draugus.
- Neizteikts vienādojums
- Pusdienu pārtraukums ir ikdienišķs jebkurā darbavietā, arī armijā. Montāža ved pie secinājuma, ko filma nekad nepasaka tieši: cilvēks, kurš spēj apēst hamburgeru un pēc tam atgriezties pie trieciena plānošanas, ir psihopāts.
- Noklusēts konteksts
- Tie ir obligātā dienesta karavīri, kuri strādā garās maiņās sarežģītā operatīvajā sistēmā. Ikdienas ritma saglabāšana ir nepieciešams veids, kā izturēt spriedzi.
Ķīlnieki, balkoni un elite
Pēc stāsta par Ibn Gabirola ielu filma pāriet uz uzrakstu „Mēs visi jūs gaidām“ ar ķīlnieku simbolu, protestiem Telavivā („Atvediet viņus mājās tūlīt“) un tad — cilvēkiem, kas dejo uz balkona. Karavīrs runā par „sociālo eliti“ un saka: „Tev to pasniedz kā kaut ko ļoti prestižu.“
- Sašķelts iespaids
- Viena un tā pati pilsēta rada gan „vienaldzīgos“ karavīrus, kuri ēd Ibn Gabirola ielā, gan pūļus, kas pārdzīvo par ķīlniekiem. Šāds pretstatījums klusējot attaisno ķīlnieku plakātu noraušanu un pastiprina apsūdzību kara noziegumos.
- Asociāciju sadursme
- Protesta troksnis sakāpina emocijas, un tūlīt pēc tā seko dejas uz balkona. Divu spēcīgu asociāciju sadursme izraisa riebumu: izraēlieši raud par saviem ķīlniekiem, tomēr dejo un ietur maltītes, kamēr viņu armija iznīcina Gazu. Sabiedrība, kas dzīvo traumas ēnā, tiek attēlota kā morāli nejūtīga.
- Pārlēciens uz šķirisko identitāti
- Ēšana restorānā tiek sasaistīta ar „eliti“, „centriski kreisajiem“ un „augstu sociālekonomisko statusu“. Militārā rīcība tiek pasniegta kā pārtikušas, no realitātes atrautas šķiras gribas izpausme — atbalss senajam apmelojumam par ebrejiem kā eliti, kas kontrolē pasauli.
- Neviens netiek nosaukts
- „Tev to pasniedz“ — kas to dara? Nenorādot rīcības veicēju, tiek radīts priekšstats par neredzamu, manipulatīvu varu, un neatbildētais jautājums sagatavo skatītāju filmas beigās pieņemt tās piedāvāto atbildi.
Vēsture un izdzēšana
Mēs pārspējām rekordu. Mums izdevās aizdedzināt māju astoņās minūtēs.
Filma sapludina 1948. gadu ar tagadni, piesauc Izraēlas televīzijas autoritāti un liecības par māju dedzināšanu pavada ar mierīgas civiliedzīvotāju ikdienas ainām. Jautājumi ir veidoti tā, lai iegūtu filmai vajadzīgās atbildes.
Laikposmu sapludināšana
Telaviva izaug no smiltīm 1920. gadā, tad 1940. gadā, un pēc tam parādās uzraksts: „Gazu un Telavivu šķir tikai 60 km… Gazas iedzīvotāji nākuši no ciemiem, kuru iedzīvotāji 1948. gadā tika padzīti.“
- Slēptais mājiens
- Montāža veido saikni starp 1920. gadu un mūsdienām. Mūsdienu parks Telavivā tiek sasaistīts ar 1948. gada notikumiem, un skatītājs nonāk pie secinājuma, ka Telaviva ir uzcelta uz Gazas drupām.
Traktori un droni
Kamera pietuvina vienu vecu māju Telavivā, pāriet uz melnbaltiem kadriem, kuros traktors nojauc ēkas, un tad — uz karavīru, kurš saka, ka Izraēlas Aizsardzības spēki Gazā nolīdzina mājas līdz ar zemi.
- Asociāciju nostiprināšana
- Vēsturiskais traktors un mūsdienu drons saplūst vienā tēlā. Mūsdienu kaujas tiek sasaistītas ar emocijām, ko izraisa stāsts par 1948. gadu.
Tīrīšanas valoda
Karavīrs lieto tādus vārdus kā „nolīdzināt“, „strādājām pa joslām“, „tīrījām tās“, „vai tev tas izskatās tīrs?“.
- Sterils ietvars
- Vārdi par tīrīšanu palīdz runātājam distancēties no notiekošā, bet klausītāja acīs padara viņu necilvēcīgu. Rīcība pret pazemes teroristu infrastruktūru tiek pasniegta kā attīrīšana, ko skatītājs uztver kā etnisko tīrīšanu.
Izraēlas televīzija kā lieciniece
Pa logu redzams Izraēlas ziņu raidījums ar uzrakstu „367 dienas kopš 7/10“. Korespondents saka, ka Izraēlas Aizsardzības spēki darbojas, lai „nolīdzinātu“ ēkas un iedzīvotājiem nebūtu, kur atgriezties.
- Autoritātes piesaiste
- Brīdī, kad skatītājam varētu rasties aizdomas, ka anonīmais karavīrs pārspīlē, filma dienasgaismā piedāvā oficiālu Izraēlas balsi. Rodas mājiens: to atzīst pat pašas Izraēlas mediji.
Degošas mājas un skrejceliņš
Skaņu celiņā dzirdams stāsts par iedzīvotāju pārvietošanos no ziemeļiem uz dienvidiem, mājām, kas aizdedzinātas ar olīveļļu un dīvāna spilveniem, un lielīšanās: „Mēs pārspējām rekordu — astoņas minūtes.“ Ekrānā aiz loga sieviete skrien uz skrejceliņa.
- Maņu pretstatīšana
- Acis redz mierīgu, veselīgu ikdienu, kamēr ausis dzird par dedzināšanu. Prāts pats uzbur attēlus, kurus filma nerāda, un sievietes skrējiens kļūst par vienaldzības tēlu.
- Uzvedinošais jautājums
- Intervētājs jautā: „Kā aizdedzina māju?“, nevis „Kāpēc?“ vai „Vai tur bija tunelis vai kāds apdraudējums?“ Jautājums mudina karavīru pasniegt šo rīcību kā prasmi, ar kuru lepoties. Tas var arī vedināt domāt par pierādījumu sadedzināšanu vai radīt paralēli ar krematorijām.
Ģimenes kā krāsaini kvadrāti
Karavīrs zīmē rajonu režģi ar apdzīvotības procentiem: „25% apdzīvotība… zaļš, dzeltens, sarkans, violets pie 300%.“ „Zaļai“ ēkai trieciens tiek dots piecu līdz desmit minūšu laikā.
- Algoritms kā atļauja
- Skatītājs pieņem pieņēmumu, kas netiek izvērtēts: sistēma pastāv nevis dzīvību glābšanai, bet gan tam, lai atļautu sagraut ēkas pār cilvēkiem, kuri tajās atrodas. Ģimenes pārvēršas krāsainos mērķos uz spēles laukuma.
„Lai viņiem veicas“
Jautājumu virkne noslēdz morālu slazdu.
- Intervētājs
- Un kāds ir viņu viedoklis? Mēs cilvēkiem pateicām, lai evakuējas, un, ja kāds palika, tā ir viņa paša problēma?
- Intervētājs
- Bet kā ar cilvēkiem, kuri nevar evakuēties? Cilvēkiem ar invaliditāti, tiem, kuri baidās…?
- Karavīrs
- Lai viņiem veicas!
- Slēpts pieņēmums un slazds
- Pirmajā jautājumā jau ir ietverts pieņēmums; otrais ir emocionāls slazds. Karavīra atbilde, pēc kuras iestājas klusums, nostiprina priekšstatu par nežēlību. Brīdinājumi, humānie koridori un iedzīvotāju evakuācijas loģistika pazūd no redzesloka vai tiek pasniegti kā aizsegs noziegumam.
Līķi un skaitļi
Aizmirsti vārdu „bruņots”. Tam nav nozīmes. Bruņotus vīrus es redzēju vienu reizi.
Telavivā slejas celtņi, kamēr Gazā skaita līķus. Šajā daļā filma maina priekšstatu par to, ko uzskata par teroristu, stāsta par suņiem atstātiem līķiem un masu kapiem, bet karavīru attēlo kā tehnisku mehānisma zobratu.
Telaviva aug, Gaza tiek dzēsta
No postījumu aprēķiniem filma pāriet uz būvlaukumiem Telavivā: metinātāji, celtņi, rosīgas ielas. Skaņu celiņā dzirdami sirdspuksti.
- Pretstatu veidošana
- Gaza ir putekļos, Telaviva aug. Skatītājs saņem vēstījumu par visaptverošu netaisnību, un pieaugošās emocijas palīdz nostiprināt nākamo vēstījumu.
Kas ir terorists
Karavīrs saka: „Bojāgājis terorists šajā sektorā ir jebkurš, kuru jūs nolēmāt nogalināt… 140, neviens no viņiem nekad nebija turējis rokās ieroci.”
- Absolūta definīcija
- Filma izveido vienādojumu „terorists ir ikviens nogalinātais”, radot iespaidu, ka Izraēla ikvienu Gazas iedzīvotāju, tostarp sievietes un bērnus, uzskata par teroristu.
- Izlaists konteksts
- Trūkst novērotāju brīdinājumu, ziņu par teroristiem, kas redzēti izvietojam sprāgstvielas, un par Hamas teroristiem civilā apģērbā, kuri vada slēpņus un iejūk iedzīvotāju vidū. Skatītājs redz tikai vīrieti, kurš vāc audumu, un secina, ka nogalināšana ir patvaļīga.
Līķi un suņi
Filmā teikts, ka līķus nesavāc un tos ēd suņi.
- Karavīrs
- Līķus savākt — tos nesavāc… suņi tos ēd.
- Intervētājs
- Tu to redzi?
- Karavīrs
- Es nespēju uz to skatīties… cilvēki man apkārt to redzēja.
- Atstāstījums pasniegts kā fakts
- Karavīrs atzīst, ka pats to nekad nav redzējis („Es nevienā brīdī neapsēdos to skatīties”). Tomēr vārdi vien rada atbaidošu ainu, kas notikušo parāda kā zvērību. Vēstījums: Izraēlas Aizsardzības spēki ne tikai nogalina Gazas iedzīvotājus, bet arī atstāj viņu līķus suņiem.
„Mans uzdevums ir tehnisks”
Kad karavīram jautā, vai viņš domājis citiem teikt, lai viņi neskatās, viņš atbild: „Mans uzdevums ir tehnisks. Man nav jāpauž nekāda principiāla vai morāla nostāja.”
- Ļaunuma banalitāte
- Karavīrs sevi attēlo kā mehānisma zobratu, nevis cilvēku ar sirdsapziņu. Skatītājs dzird klasisko kara noziedznieku aizbildinājumu „Es tikai pildīju pavēles”, un vienības karavīri kļūst par robotiem, nevis cilvēkiem, kuri eksistenciālā karā sastopas ar smagām dilemmām.
Aug stāvu skaits, aug līķu skaits
Kamera seko Telavivā topošā torņa stāvu numuriem (64, 65… 72), tad pārslēdzas uz liecību par līķiem, kas Gazā sakrauti bedrēs.
- Enkuru sapludināšana
- Telavivas augstums un Gazā „nemitīgi krājošies” līķi tiek rādīti blakus, līdz abi tēli saplūst: rodas iespaids, ka Telavivas izaugsme ir atkarīga no mirušajiem.
„Simtiem, simtiem, simtiem”
„Aizmirsti vārdu „bruņots”, tam nav nozīmes… Bruņotus vīrus es redzēju vienu reizi.” Intervētājs: „Kas tad ir visi šie desmitiem cilvēku?” Karavīrs atbild vēl uzstājīgāk: „Simtiem, simtiem, simtiem!”
- Vispārinošs apgalvojums
- Viens absolūts apgalvojums izdzēš kaujas noteikumus, pilsētas kauju apstākļus un tūkstošiem bruņotu teroristu ielās. Šis ievads nostiprina secinājumu par patvaļīgu iznīcināšanu, kurā teroristus neatšķir no civiliedzīvotājiem.
Masu kapi bez videoierakstiem
Vērojot drona attēlu, karavīrs apraksta „masu kapus… kapus, ko appludinājis lietus… tas nav kaps, tā ir bedre ar līķiem… visa Gaza — līķi”.
- Iespaida nostiprināšana ar riebumu
- Filma nepiedāvā nekādus pierādījumus — ne pašas uzņemtus, ne no avotiem Gazā. Ir tikai par karavīru uzdota cilvēka vārdi. Riebums apslāpē jautājumus, kas skatītājam būtu jāuzdod, piemēram, vai tas bija Hamas veikts pagaidu apbedījums vai kļūdaini iztulkots drona attēls. „Kāpēc viņus nogalināt?” „Es nezinu” nostiprina bezjēdzīga ļaunuma ainu.
Tilts un palīdzības rindas
Vienkārši cits uz cita?
Kirja atkal un atkal parādās kā vizuāls atskaites punkts. Premjerministra vārdi skan virs dzīvojamo namu balkoniem, bet zīmējums ar tiltu un krītošām figūrām pārtop šautuvē. Šeit stāstījums sasniedz punktu, kurā tā fiziskā ticamība sabrūk.
Kirja
Kamera atkal un atkal naktī rāda Kirju — Izraēlas Aizsardzības spēku štābu rosīgā Telavivas dzīvojamajā rajonā.
- Nozīmes maiņa ar atkārtojumu
- Atkārtojot vienu attēlu dažādos kontekstos, mainās tā nozīme. Suverēnas valsts likumīgais aizsardzības štābs pārtop par civiliedzīvotāju vidū paslēptu militāro bāzi. Skatītāju vedina secināt, ka starp Izraēlu un Hamas nav morālas atšķirības — tā pilnīgi apvērš jēdziena „cilvēku vairogs” nozīmi.
Runa un ziņu sižets
Benjamina Netanjahu teiktais par preču ievešanas nepieļaušanu tiek savienots ar ziņu vadītājas Jonitas Levi sižetu par „brīvprātīgas emigrācijas veicināšanu”, kamēr redzami izgaismotie Telavivas balkoni. Kāds vīrietis staigā pa dzīvojamo istabu; aizveras žalūzija, kad karavīrs runā par „joslas attīrīšanu”.
- Mērķa noklusēšana
- Drošības apsvērumi — nepieļaut piegādes Hamas — ir izlaisti. Mierīgie iedzīvotāji, kuri vārdus uzklausa klusējot, tiek attēloti kā bada un piespiedu pārvietošanas līdzdalībnieki, bet viņu klusēšana — kā piekrišana.
Līķi cits uz cita
Karavīrs un intervētājs piezīmju grāmatiņā zīmē tiltu un krītošas figūras, atkārtojot viens otra roku kustības. Pie 26:24 karavīrs saka, ka līķi „krājas cits uz cita”. Intervētājs pārjautā: „Vienkārši cits uz cita?” Karavīrs pamāj.
- Fiziskās ticamības robeža
- Ja uz ātri skrienošiem cilvēkiem šauj no liela attāluma, viņu ķermeņi nevar sakrist kārtīgā kaudzē: kritienu nosaka svars, ātrums un leņķis, un cilvēki akli neskrien uz vienu un to pašu nāves punktu. Karavīrs, kurš sēž aizmugurē un vēro ekrānus, pārnes kino vai datorspēles ainu uz realitāti. Tas ir šokam domāts retorisks pārspīlējums, nevis faktos balstīta liecība.
- Ilgstoši nostiprināts tēls
- Kamera ilgi kavējas pie zīmējuma, tāpēc šautuves aina jau ir iespiedusies atmiņā, kad izskan maz ticamie skaitļi.
Holokausta prizma
Ir puiši, kas novērš teroraktus, un ir puiši, kas kavē mieru.
Filmas noslēdzošajā daļā Izraēlas sabiedrība tiek salīdzināta ar nacistisko Vāciju, karavīrs tiek pamudināts pateikt vārdu „genocīds”, un Holokausta simboli tiek sasaistīti ar mūsdienu Gazu. Filma beidzas, pavēršot Netanjahu paša terorisma definīciju pret Izraēlu.
Polija un Vācija
Karavīrs salīdzina tagadni ar savu skolas ekskursiju uz Poliju un nacistisko Vāciju: „Es šajos nacistos saskatu kaut ko ļoti sliktu. Ko tad es varu teikt par sevi?”
- Vēsturiskas identitātes piedēvēšana
- Vācijas sabiedrība nacisma laikā tiek pielīdzināta cilvēkam, kurš bombardē un pēc tam mājās raizējas par psiholoģijas diplomu. Pazūd īstais konteksts — aizsardzības karš pret teroristisku organizāciju, kas sarīkoja slaktiņu.
„Žņaugt viņus”
Intervētājs jautā: „Kā tas viņiem palīdz izdzīvot?” un „Bet viņi taču ir ienaidnieks, šie cilvēki ir ienaidnieks?” Karavīrs atkārto: „Žņaugt viņus, žņaugt viņus, žņaugt viņus,” un noslēdz: „Galu galā ir sajūta, ka tieši tā ir jārīkojas.”
- Slēpta pieņēmuma slazds
- Jautājumi ar slēptiem pieņēmumiem neļauj karavīram atkāpties no šī salīdzinājuma un neatstāj vietu taktiskam vai izlūkošanas apsvērumos balstītam skaidrojumam. Skatītājam atmiņā paliek tikai emocionāli piesātinātie vārdi.
- Kopējais iespaids
- No operāciju telpas līdz briesmīgai vēsturiskai identitātei, uz mierīgu balkonu fona, filma nostiprina vienu secinājumu: Izraēlas sabiedrība ir zaudējusi cilvēcību. Faktiski tas attaisno naidu pret ebrejiem Izraēlā un visā pasaulē.
„Kopā mēs uzvarēsim”
Izgaismots uzraksts uz ēkas Telavivā, kas līdzās Izraēlas karogam pamazām kļūst skaidri saskatāms.
- Pakāpeniska attēla atklāšana
- Centieni izlasīt izplūdušo uzrakstu piesaista uzmanību. Kad attēls kļūst skaidrs, solidaritātes simbols karavīra nākamo vārdu iespaidā tiek uztverts kā pierādījums kopīgai vainai.
Gaisma un tumsa
Visā filmā intervētājs ir apgaismots un viņa seja ir skaidri redzama; karavīrs vienmēr paliek tumsā.
- Vizuāla asimetrija
- Cilvēks gaismā šķiet izmeklētājs un patiesības nesējs; cilvēks ēnā — vīrs, kurš atzīstas noziegumā. Izraēlas Aizsardzības spēki paliek tumsā.
Vārds „genocīds”
Galvenā saruna.
- Intervētājs
- Tu nedomā, ka tas ir genocīds?
- Karavīrs
- Jā! Tiešām.
- Karavīrs
- Tā ir apzināta apšaude, apzināta! Apzināta!… Tu gribēji nogalināt šos bērnus.
- Galēja saasināšana
- Civiliedzīvotāju bojāeja kā netiešas sekas tiek pielīdzināta apzinātai bērnu slepkavošanai. Pašaizsardzība, bruņots terorisms un evakuācijas centieni tiek izsvītroti, bet visgalējākais juridiskais apzīmējums tiek vērsts tieši uz skatītāja emocijām.
„Tas ir jautri”
Jautāts par pavērsiena brīdi, karavīrs saka: „Tas ir tāds hormonu trakums, un tu to izbaudi… neprātīga bauda… tas ir jautri!”
- Uzbrukums identitātei
- Rīcība spriedzes apstākļos tiek pasniegta kā identitāte, kuras pamatā ir bauda par citu ciešanām. Vārda „jautri” sasaistīšana ar nogalināšanas aprakstu atņem karavīriem jebkādu iespēju izpelnīties līdzjūtību.
Sirēna un vilciens
Piemiņas sirēna Telavivā un cilvēki, kas nekustīgi stāv uz ceļa; kadrs ar Telavivas kinotēku un uzrakstu „Veltījums Klodam Lancmanam”, filmas Shoah režisoram; lokomotīve, dzelzceļa sliedes un dūmi no skursteņa; Netanjahu atmiņas par Holokaustu; Jonita Levi lasa ziņas par starptautiskajām apsūdzībām badināšanā un noziegumos pret cilvēci.
- Laika līniju sapludināšana
- Šī ir filmas izsmalcinātākā pāreja. Ikviena skaņa un attēls, kas saistās ar Holokausta piemiņu, tiek sasaistīts ar mūsdienu Gazu un starptautiskajiem apcietināšanas orderiem. Ebreju valsts, izmantojot tās pašas Holokausta simbolus, tiek apsūdzēta holokausta īstenošanā.
„Bibi nodaļa”
Karavīrs apraksta nodaļu, kas seko starptautiskajā arēnā aktīvām personām, ar „kompromata” palīdzību kavē prasību iesniegšanu Hāgā un vāc izlūkinformāciju premjerministram: „Bibi mērķis, pats galvenais mērķis, ir nepieļaut palestīniešu valsts izveidi.”
- Pārmērīga vispārināšana
- Izraēlas juridiskā un diplomātiskā aizstāvība tiek izdzēsta, bet tās izlūkošanas sistēma pasniegta kā personisks politisks instruments miera sabotēšanai. Netiek pieminēts, ka Gaza izvēlējās Hamas, kas sarīkoja slaktiņu, un ka arābu puse kopš Izraēlas dibināšanas ir noraidījusi mieru pie katras izdevības.
Terorisma definīcija
Sena intervija, kurā jaunais Netanjahu citē savā grāmatā sniegto terorisma definīciju: „apzināta un sistemātiska uzbrukšana nevainīgajiem, viņu slepkavošana, sakropļošana un iebiedēšana… politisku mērķu sasniegšanai.” Tad redzams vīrietis, kurš izkar veļu, aizveras žalūzijas un seko liecība par piektdienas vakarā veiktiem triecieniem mājām, kurās atradās bērni.
- Apvērsts vienādojums
- Definīcija tiek pasniegta tā, lai tai šķietami precīzi atbilstu nākamā liecība par Izraēlu. Līdera paša vārdi kļūst par slazdu viņam un valstij.
Noslēgums
Izraēlas īstenotā palestīniešu civiliedzīvotāju nogalināšana Gazā turpinās.
Filma beidzas ar krasāko pretstatu, kam tā gatavojusi skatītāju: no mierīgām Telavivas naktīm līdz tēvam, kurš Gazas drupās meklē savu dēlu.
Balsis telefonā
Zīmējot piezīmju grāmatiņā („Homeland” programmatūru), karavīrs atceras pārtvertus drupās esošu tuvinieku zvanus: „Es dzirdēju viņu balsis… raudāšanu… kliedzienus… mana māte ir mirusi, un bērni…”
- Skaņas iespiešanās atmiņā
- Kliedzieni un raudas tieši iedarbojas uz klausītāja emocijām, apejot kritisko domāšanu. Vienmuļā zīmēšana („zvans, zvans, zvans”) iespiež vainas apziņu zemapziņā. Un atkal tas ir atstāsts par dzirdēto.
Telaviva dzīvo, Gaza mirst
Postījumu ainas Gazā 2023. gada oktobrī un novembrī. Vīrietis nometas ceļos, sauc savu dēlu Saīdu zem drupām, sit ar āmuru un raud. Bērnu kājas zem gruvešiem. Bālas debesis, garām lidojoši lidaparāti un noslēguma titrs.
- Pēdējais pretstats
- Pēc stundas, kurā rādītas mierīgas Telavivas naktis — sakārtots dīvāns, skrienoša sieviete, pāris, kas viens otram masē ceļgalus, — filma parāda pretējo. Titrs nostiprina vēstījumu tagadnē, un skatītājs tiek mudināts uztvert visu Izraēlas sabiedrību kā līdzdalībnieci noziegumā, kas turpinās.
Ko filma nerāda
Par spīti filmas emocionālajam spēkam tās pierādījumos ir skaidri robi.
-
Dzirdētais, nevis paša novērotais
Karavīrs, kurš stāsta par nogalināšanu, izmantojot programmatūru „Homeland”, un pie pārtikas izdales vietām, pats atzīst: „Es precīzi nezinu… Es dzirdēju viņu balsis… Es to neredzēju kamerās… Es nevienā brīdī neapsēdos, lai noskatītos.”
-
Patiesība sajaukta ar pārspīlējumiem
Patiesas ziņas par triecieniem un „Hamās” būvju iznīcināšanu, kuros smagi cieš civiliedzīvotāji, tiek sajauktas ar kinematogrāfiskām metaforām un politiskiem un juridiskiem apzīmējumiem („miera centienu kavēšana”, „genocīds”, „līķu kaudzes”). Šokējošo iespaidu plūsma mudina skatītāju uztvert filmas noslēguma tekstu kā spriedumu, nepamanot robus pašos stāstos.
-
Kas redzams ekrānā
Sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki gandrīz nav redzami. Gazas izpostītajās ielās redzami galvenokārt vīrieši un pusaudžu vecuma zēni.
-
Viena aina ar mirstīgajām atliekām
Neraugoties uz visiem filmas apgalvojumiem, tajā ir tikai viena aina ar mirstīgajām atliekām zem drupām: zem sagruvušas sienas redzama aptuveni desmit kāju rinda. Visu kara laiku attēli no Gazas tika pārraidīti un publicēti visur, arī safabricēti attēli, kuru mērķis bija šokēt. Filma nepiedāvā neko salīdzināmu.
-
Ķermeņi, kas nevar sakrist kaudzē
Apraksts, kurā no attāluma sašauti cilvēki krīt „cits citam virsū”, ir pretrunā ballistikas likumiem un cilvēku uzvedībai. Šajā brīdī stāstījums zaudē ticamību.
Secinājums
NAZA ir apzināti veidots pārliecināšanas instruments, nevis neitrāls dokumentāls vēstījums. Filmas iznākšana, slēgtie seansi un plašā publicitāte laikā, kad to nebija iespējams noskatīties, radīja tukšumu, ko skatītāji aizpildīja ar bailēm un sajūtu, ka tiek slēptas kādas zināšanas.
Vairāk nekā četrdesmit filmas ainās izmantoti ietekmēšanas paņēmieni: hipnotiska valoda, noklusēts konteksts, pārinterpretēšana, apgaismoti Telavivas balkoni pretstatā Gazas bombardēšanas aprakstiem, sapludināta notikumu hronoloģija un uzspiesta holokausta analoģija. Tie visi ved pie viena secinājuma: Izraēla īsteno genocīdu.
Līdzās tam ir pierādījumu trūkumi: baumas tiek pasniegtas kā fakti, nav vizuālu pierādījumu, kadrā nav sieviešu un bērnu, un stāstījums sabrūk pie fiziski neiespējamās līķu kaudzes.
Avoti
Visi raksti, paziņojumi un ieraksti, uz kuriem balstīta šī lapa, hronoloģiskā secībā, sākot ar senāko. Virsraksti atstāti oriģinālvalodā.
- Deadline · Zac Ntim Former Israeli Prime Minister Takes Aim At Yuval Abraham And Rachel Szor's 'NAZA'
- X · Israel Defense Forces IDF first response to NAZA after Venice premiere
- Quotidiano.net · Manuela Santacatterina Cos'è Naza, il film che svela l’orrore a Gaza
- Israel News Pulse · Jonathan Mimouni NAZA Fact Check: The Claims the Documentary Cannot Prove
- X · Andrew Fox Reply to jury president's Zone of Interest comparison
- X · Avigdor Liberman X post on NAZA directors
- X · Israel Defense Forces IDF: 500-civilian approval claim 'completely false'
- Al-Monitor · Reuters / Maayan Lubell Netanyahu says Gaza documentary 'NAZA' is 'shocking incitement'
- Elder of Ziyon · Elder of Ziyon (pseudonymous blogger) What We Know About the NAZA Movie Already Discredits It
- Haaretz · Raviv Drucker צפיתי בסרט נז"א. זה היה קשה מאוד, הזדעזעתי, אבל
- Il Foglio · Pierluigi Battista How ‘Fauda’ responds to ‘Naza’
- Israel Hayom · Amnon Lord הטעות שלישראל אסור לעשות עם הסרט נז"א
- Israel Hayom הקצין באמ"ן מסביר את השקרים בסרט נז"א
- Jüdische Allgemeine · Sabine Brandes »Ritualmordlegende« - »Pflicht, Fragen zu stellen«: Israel streitet über »Naza«
- Kan News · Eran Sikurel et al. הרמטכ"ל נגד הסרט "נז"א": "עלילות דם ועיוות מכוון של המציאות"
- X · @MaxNordau (pseudonymous) Timestamped summary of Raviv Drucker's Channel 13 interview with Yuval Abraham
- X · Brig. Gen. Effie Defrin IDF Spokesperson asks to view NAZA in full
- X · John Spencer Collateral damage estimation is what the law requires
- Ynet · Gal Ganot הרמטכ"ל יכנס דיון על הסרט נז"א: "לתקוף כדי להרוג 500 אזרחים? שקרי לחלוטין"
- il Giornale · Fiamma Nirenstein Le verità tra film e realtà
- Arutz Sheva דרוקר מפתיע: "לא הייתי משדר את זה"
- HonestReporting · Rachel O'Donoghue “NAZA”: A Record Venice Ovation, IDF Condemnation and a Genocide Fabrication
- Il Riformista · Claudio Velardi Le lacrime per Naza e le ore dedicate a Fauda: a Venezia cala il sipario sulla recita, nel mondo arabo sono già all’episodio successivo della serie israeliana
- Israel Hayom · Ariel Bulshtein דעה | "נז"א" הוא לא קולנוע – הוא כתב אישום נגד ישראל
- Jewish News · JN Reporter New documentary about IDF strikes in Gaza causes anger in Israel
- Moked · Redazione Gerusalemme e la risposta tardiva a Naza
- The Algemeiner Former Hamas Hostage Slams ‘NAZA’ Filmmakers for ‘Degrading’ IDF Soldiers ‘Who Fought to Bring Me Home’
- The Jerusalem Post · Corinne Baum IDF calls NAZA 500-civilian strike claim 'completely false'
- Walla! News · Amir Bohbot בצה"ל דוחים את טענות הסרט נז"א - ומבהירים: "שלמים עם התהליכים המבצעיים"
- X · Eylon Levy X post replying to Raviv Drucker
- X · Israel Katz X post on Rafah brigade commander strike
- X · Israel Ministry of Foreign Affairs MFA: NAZA 'pure propaganda'
- Ynet · Itamar Eichner, Tal Amodai "נז"א הצית את המדינה": הסרט השנוי במחלוקת בכותרות בעולם - וקו ההגנה של ישראל
- Il Foglio · Giulio Meotti La Naza dei cieli: storia di un massacro sventato
- JNS · Jonathan S. Tobin The AI apocalypse and the ‘NAZA’ blood libels against Israel
- The Free Press · Haviv Rettig Gur Hold Your Applause for the New Gaza Documentary
- X · Prime Minister's Office PMO video: How 'Naza' manufactured a case
- Ynet · Itamar Eichner ישראל נערכת לקרב בלימה מול היוצרים: "'נז"א' כואב במיוחד כי זה בא מבפנים"
- Channel 14 · Ziv Shezo נז"א תגיע לאירופה - ובישראל דורשים: קיימו הקרנה מיידית
- GB News · Tzipi Hotovely 'PROPAGANDA!' Israeli ambassador responds to Guardian's Gaza film NAZA amid UPROAR
- Il Foglio · Giulio Meotti Se anche Hamas elogia “Naza”
- Israel Hayom · Nissan Strauchler התשובה של המומחית הבריטית לסרט נז"א: "מעוותים את דיני המלחמה"
- Israel National News · Dr. Avi Perry A poisoned lens, a predetermined verdict, and questionable evidence made to fit
- Jüdische Allgemeine · Sabine Brandes (reporting Itamar Eichner's Ynet interview) Kampfpilot weist Vorwürfe von »Naza« zurück
- Mena-Watch · Michaela Dudley »NAZA«: Israel-Kritik hat ihren »Preis«
- Misgav Institute for National Security & Zionist Strategy · Prof. Kobi Michael The Film "NAZA" – Manipulation on Eight Levels
- The Times of Israel · Sarit Zehavi What 'Naza' really means: The truth about collateral damage
- X · Ben Caspit X post on NAZA
- Israel Hayom · Dr. Michael Oren דעה | לא בבכי, בלחימה קשוחה: כך להגיב לסרט השקרים "נז"א"
- Makor Rishon · Elchanan Shpeizer מג'נין ג'נין ועד נז"א: 80 אחוזים מהסרטים כאן לוקחים את אותו צד
- Reformatorisch Dagblad · Jeannette Gabay-Schoonderwoerd Waarom bekroonde documentaire NAZA in Israël zelf vooral op afwijzing stuit
- The Jerusalem Post · David Ben-Basat What NAZA leaves out about October 7 and Israel’s war in Gaza
- Kan News ההאשמות בסרט והקצינים שהיו שם ואומרים: "לא היה ולא נברא"
- Maariv · Prof. Aryeh Eldad סערת "נז"א": אפשר לחוות דעה על סרט גם בלי לצפות בו
- Mena-Watch · Alexander Gruber »NAZA«: Wie ein Film Israel in die Nähe der Nazis rückt
- JNS · Adam Levick The premise of ‘NAZA’ doesn’t hold up
- Ynet / Yedioth Ahronoth · Ben-Dror Yemini לוקחים חלק בעלילה
- 20il NAZA Fact Check: What the Evidence Actually Shows
- Commentary · Seth Mandel NAZA Is a Jump-the-Shark Moment for Israel’s Critics
- The Wall Street Journal · Omer Shem Tov Hostages Like Me Were Also 'NAZA'—Collateral Damage
- Mena-Watch · Sarit Zehavi Was »NAZA« über Kollateralschäden verschweigt
- TheWrap · Shlomi Ben-Meir 'NAZA' Claims About IDF Action in Gaza Deserve a Closer Look | Guest Column
- Haaretz · Prof. Danny Orbach עדויות מוטות ומצג שווא: מדוע "נז"א" חוצה את הגבול מעיתונות לתעמולה
- Walla! News · אלוף במיל' גיורא איילנד (Maj. Gen. (res.) Giora Eiland) הסרט "נז"א" במבחן המציאות: האם צה"ל חרג מהדין?
- Il Foglio · Giulio Meotti Anatomia della perfetta operazione “Naza”. La zona di interesse di Israele
- Israel National News · Dr. Alex Grobman NAZA's allegation of a system: What the evidence really shows
- The Times of Israel · Emanuel Fabian and Nurit Yohanan NAZA’s claims about IDF conduct in Gaza are grave. So are the film’s journalistic flaws
- Yair Miron personal site אחת עשרה מניפולציות בסרט "נז"א"
- Zman Yisrael · Emanuel Fabian, Nurit Yohanan הטענות של הסרט "נז"א" נגד צה"ל חמורות. כך גם הכשלים העיתונאיים שלו
- taz · Tim Caspar Boehme Debatte um Dokumentarfilm „Naza“: Warum tut ihr das?
- JNS · Amelie Botbol 'NAZA' documentary fails to show IDF efforts to prevent civilian casualties, former officer says
- The Jerusalem Post · Yisrael Medad NAZA and the rising campaign to demonize Israel
- The Jerusalem Post · Ari Tatarka 'NAZA' film at Venice Festival exposes the IDF's struggle to defend its story
- X · Yoseph Haddad No such 500 event exists
- Enfoque Judío · Elías Cohen NAZA: ¿Dónde termina el documental y comienza el libelo?
- Israel Hayom · Yishai Kitchels צפיתי ב80 הדקות של "נז"א" כדי שלא תצטרכו: כך נראית אג'נדה חד צדדית ומקוממת
- Jüdische Allgemeine · Sophie Albers Ben Chamo »NAZA«: Die Banalität der Propaganda
- The Atlantic · Gal Beckerman The Missed Opportunity of NAZA
- AJC NAZA: What to Know About the Controversial Gaza Documentary
- IDF Spokesperson press mailing · IDF Spokesperson's Unit תגובת דובר צה"ל לסרט 'נז"א'
- IDF Spokesperson's Unit IDF Response to the Film "NAZA" (10-page English document)
- Il Foglio · Mariarosa Mancuso Fonti anonime ma gli spettatori applaudono sulla fiducia. “Naza” continua
- Israel Hayom · Lilach Shoval סעיף אחר סעיף: צה"ל מפרק את טענות הסרט "נז"א"
- JNS · Fiamma Nirenstein ‘NAZA’ turns anti-Israel propaganda into box-office success
- Jewish Telegraphic Agency · Deborah Danan In its first detailed response to ‘NAZA’ documentary, IDF claims ‘fundamental errors’
- Neue Zürcher Zeitung · Richard C. Schneider Führt Israel den Krieg wie ein Videospiel? Was der Film «Naza» zeigt und was nicht
- Perlentaucher · Perlentaucher Efeu editors Efeu - Die Kulturrundschau vom 01.10.2026: NAZA. Peyman Engel und Menasse.
- The Algemeiner ‘Misrepresented and Manipulative Depiction of Reality’: IDF Issues Detailed Response to ‘NAZA’ Documentary
- The Times of Israel · Emanuel Fabian 'Distorted, misleading, and disingenuous': IDF publishes full response to 'NAZA' film
- Washington Examiner · Arie Blitz Before you applaud NAZA: A standing ovation is not proof of a war crime
- Ynet · Elisha Ben Kimon כמעט חודש אחרי הסערה, צה"ל מגיב על הסרט נז"א: "תמונה מעוותת ומניפולטיבית"
- Il Foglio · Giuliano Ferrara Il documento dell’Idf su Gaza, che smonta il facilismo frivolo e l’ambiguità morale di “Naza”, è un testo di dolorosa serietà
- X · Andrew Fox The occupancy map in NAZA
- il Giornale · Fiamma Nirenstein Il pubblico italiano pazzo per “Naza”. E le sue bugie antisemite
- Libero Quotidiano · Giovanni Longoni Guardate "Naza". Ma non cadete in trappola
- X · John Spencer Worse than Hamas propaganda
- X · Micha Danzig Genocidal armies don't count collateral damage
- yairmiron.com · Yair Miron I Watched NAZA in Full. Here Are Eleven Ways It Misleads Viewers.
- J. The Jewish News of Northern California · Oleg Ivanov and Dr. Mike Harris ‘NAZA’ viciously misrepresents Israel’s military
- Aish.com · Dr. Yvette Alt Miller NAZA's Biggest Claims, and Why the IDF Says They're Wrong
- Associated Press Israeli documentary 'NAZA' opens in the US, reigniting debate over the war in Gaza
- Breitbart EXCLUSIVE -- Urban Warfare Expert: Gaza 'Genocide' Libel Is 'Greatest Lie'
- Fox News Digital · Rachel Wolf 'I am Omer': Former Hamas hostage reflects on surviving 505 harrowing days in captivity
- Il Foglio · Sharon Nizza Alla ricerca di qualche verità. Colloquio con il giornalista Raviv Drucker
- The Times of Israel · Avi Lewis The airstrikes we canceled: What NAZA leaves out
- Agenzia Nova Peled: "Rapporto solido tra Israele e Italia ma serve un maggiore sostegno dell'opinione pubblica"
- HonestReporting · Rachel O'Donoghue The Real “NAZA”: Edited Quotes, Mystery ICC Cases & Unexplained Gaza Footage
- Jewish Journal · Alan Zeitlin ‘NAZA’ Proves Nada
- The Filitti Brief · Gerard Filitti Before the Missile Flies: How the United States Picks Targets, Weighs Civilian Harm, and Answers for Mistakes
- The Jewish Chronicle · Philipp Peyman Engel I’ve seen Naza and it’s a nasty piece of propaganda
- Walla! News · Baruch Kra יש עדויות, אין תחקיר: "נז"א" נכשל עיתונאית, אבל אסור לרדוף את יוצריו
- Il Foglio · Michele Silenzi Non serve dimostrare i fatti, basta una realtà ricostruita. Oltre Naza
- Jüdische Allgemeine · Philipp Peyman Engel Ich habe »Naza« gesehen, und es ist ein übles Stück Propaganda
- Tribune Juive · Tribune Juive (unsigned) NAZA : Le cinéma au service de la propagande
- X · Embassy of Israel in France Le film « Naza » présente une réalité déformée, trompeuse et malhonnête.
- 21 News · Harrison du Bus Documentaire NAZA : Tsahal dénonce une « réalité déformée, trompeuse et malhonnête »
- X · Andrew Fox NAZA proves the IDF did collateral damage estimates
- X · Salo Aizenberg Collateral damage skewed to fighting-age men
- The Times of Israel Blogs · Dinah Bucholz The "NAZA" Saga
- Alliance · Lou Helwaser and 28 signatories (incl. Richard Berry, Michel Boujenah, Élie Chouraqui, Éric Naulleau, Rachel Khan, Avi Pazner, Nathalie Cohen-Beizermann) Tribune. Une rescapée de la Shoah et vingt-huit personnalités contre le film NAZA
- X · Salo Aizenberg Was Israel Justified in Bombing Hamas Combatants in Their Homes?
- The Jewish Chronicle · John Nathan NAZA review: ‘This is what happens when artists and activists do the work of objective journalists’ ★★
- X · Salo Aizenberg NAZA: A Propaganda Film Masquerading as an Investigation of the Gaza War
- Aurora · Leonardo Rubinsky Graves acusaciones sin pruebas: película NAZA
- Report24 · Florian Machl Film NAZA: Hasspropaganda gegen Israel auf Basis anonymer, nicht überprüfbarer Aussagen
- The Wall Street Journal · Kyle Smith 'NAZA' Has Nada on Israel