Sākums / NAZA atspēkojums

NAZA atspēkojums

Juvala Abrahama un Reičelas Szoras 2026. gada filma NAZA, kas iznākusi sadarbībā ar The Guardian, sevi piesaka kā dokumentālu filmu. Tas ir pārliecināšanas darbs. Filmas valoda, intervijas un montāža ainu pēc ainas ved skatītāju pie viena, jau iepriekš noteikta secinājuma: Izraēla īsteno genocīdu.

Šajā lapā vispirms aplūkojam, kā angļu subtitri maina karavīru teikto, pēc tam — ko atbildēja Izraēlas Aizsardzības spēki un ko atklāja žurnālisti, kritiķi un virsnieki. Noslēgumā analizējam vairāk nekā četrdesmit ainas, katrai nosaucot tajā izmantoto ietekmēšanas paņēmienu neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) terminos. Filmas citāti ir tulkoti no ivrita.

Ko maina subtitri

Vairums NAZA skatītāju nesaprot ivritu. Par karavīru teikto viņi uzzina tikai no angļu subtitriem, un vairākās vietās subtitros ir pateikts vairāk nekā karavīrs pasaka: tiek pievienots vārds, izlaista atruna, un neskaidra piezīme kļūst par kategorisku apgalvojumu. Te nav vajadzīga interpretācija. Saliekot blakus izrunātos vārdus un tekstu ekrānā, redzams, ka tie nesakrīt.

  1. Teikts ivritā
    „Ir sajūta, ka tā ir jādara.”
    Angļu subtitri
    The sense in Israeli society is that that’s what we should do.

    Karavīrs runā tikai par sajūtu. Subtitri šo sajūtu piedēvē visai Izraēlas sabiedrībai, un skatītājam ārvalstīs rodas iespaids, ka to vēlas visa tauta.

    Mūsu komandas konstatētais filmā

  2. Teikts ivritā
    „Ahmeds un visa viņa ģimene.”
    Angļu subtitri
    Ahmed and his family will die.

    Norādot uz dzīvokli savā ekrānā, karavīrs nosauc tā iemītniekus. Subtitri piebilst, ka viņi mirs.

    The Times of Israel

  3. Teikts ivritā
    „Bija apstiprinājums, nu, kādiem 500 uz vienu cilvēku.”
    Angļu subtitri
    There was approval once to kill 500 for one human target.

    Karavīrs izsakās piesardzīgi un nekad nesaka „nogalināt”. Subtitri izmet atrunu un pievieno nogalināšanu. Tieši šo apgalvojumu filma iekļāva savā reklāmas rullītī.

    The Times of Israel

Skatītājs, kurš nesaprot ivritu, to nevar pamanīt. Filmas visskarbākie izteikumi pie ārvalstu skatītājiem nonāk vārdos, ko karavīri nav teikuši.

Ko teica Izraēlas Aizsardzības spēki

Izraēlas Aizsardzības spēki uz filmu atbildēja vairākkārt: vispirms pēc tās pirmizrādes Venēcijā, tad par filmas reklāmkadrā izmantoto apgalvojumu un visbeidzot desmit lappušu rakstiskā atbildē. Filmas veidotāji pirms tās iznākšanas nebija lūguši Izraēlas Aizsardzības spēkiem komentēt izvirzītās apsūdzības un pēc pieprasījuma neiesniedza filmas kopiju. Paziņojumi citēti to publicētajā redakcijā.

  1. Izraēlas Aizsardzības spēki kategoriski noraida šajā filmā izvirzītās apsūdzības. Filma balstās uz anonīmām liecībām, kuru sniedzēju identitāti nav iespējams pārbaudīt, tostarp to, vai viņi vispār dienējuši Izraēlas Aizsardzības spēkos, kādā amatā un vai bijuši iesaistīti lietās, par kurām izvirzītas apsūdzības.

    Izraēlas Aizsardzības spēku preses dienests X · Israel Defense Forces

  2. Tas ir pilnīgi nepatiesi. Izraēlas Aizsardzības spēki nekad nav plānojuši, apstiprinājuši vai veikuši triecienu Gazā, kurā būtu paredzēta 500 civiliedzīvotāju vai kaut aptuveni tikpat liela skaita bojāeja. Arī visa kara laikā nav izvirzīts neviens ticams apgalvojums, ka Izraēlas Aizsardzības spēku triecienā būtu gājis bojā kaut aptuveni tik daudz cilvēku. Filmas veidotāji nekādi nevarēja šo apgalvojumu pārbaudīt, tam nav nekādu reālu pierādījumu, un tomēr viņi to publicēja.

    Izraēlas Aizsardzības spēku preses dienests par apgalvojumu attiecībā uz 500 civiliedzīvotājiem X · Israel Defense Forces

  3. Reklāmas materiālā paustie apgalvojumi ir neprecīzi; daļa no tiem atainoti sagrozīti un maldinoši, atrauti no situācijas uz vietas. Lai būtu iespējama pēc būtības profesionāla un faktos balstīta diskusija, nevis tāda, kas balstās maldinošos atainojumos, aicinu filmas veidotājus ļaut Izraēlas Aizsardzības spēku pārstāvjiem noskatīties filmu pilnībā, lai mēs varētu pēc būtības atbildēt uz katru tajā izvirzīto apsūdzību.

    Brigādes ģenerālis Efi Defrins, Izraēlas Aizsardzības spēku preses pārstāvis Jewish News

  4. Citētajos fragmentos izteikti apgalvojumi par valsts un militāro stratēģiju, par ko zemāka ranga karavīriem acīmredzami nevar būt zināšanu. Lēmumus par triecienu mērķu izvēli un apstiprināšanu Izraēlas Aizsardzības spēkos pieņem tikai cilvēki, ievērojot spēku vadlīnijas, nevis mākslīgais intelekts.

    Izraēlas Aizsardzības spēku preses dienests Ynet

  5. Spriežot pēc līdz šim publicētā, tā nav filma, kas piedāvā kritiku par Izraēlas Aizsardzības spēkiem, un tas nav arī mēģinājums noskaidrot patiesību. Tās pamatā ir asins apmelojumi, apzināti realitātes sagrozījumi un smagas, nepatiesas apsūdzības pret Izraēlas Aizsardzības spēku karavīriem un komandieriem.

    Ģenerālleitnants Ejals Zamirs, Izraēlas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba priekšnieks Al-Monitor

  6. Filma „NAZA” rada sagrozītu, maldinošu un negodprātīgu priekšstatu par to, kā Izraēlas Aizsardzības spēki plāno mērķus un veic triecienus. Filmas stāstījums balstās uz būtiskām faktu kļūdām, kas izriet no sagrozīta un manipulatīva realitātes atainojuma.

    Izraēlas Aizsardzības spēku preses dienests, rakstiska atbilde IDF Spokesperson's Unit

Izraēlas Aizsardzības spēku rakstiskā atbilde uz katru apgalvojumu

2026. gada 1. oktobrī Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) publicēja desmit lappušu atbildi. Tajā teikts, ka filma balstās uz anonīmu personu liecībām, kuras lielākoties apraksta pieredzi tikai viena daudzpakāpju procesa sākumposmā. Filma izlaiž kontekstu, bez kura nav iespējams saprast karu, un vēl vairāk sagroza priekšstatu ar manipulatīvu montāžu un mājieniem uz vēsturiskām zvērībām.

Atbilde sākas ar nosaukumu. NAZA ir ivrita saīsinājums no nezek agavi — netiešais kaitējums. Tas ir profesionāls termins, ko lieto ikvienas tiesības ievērojošas valsts bruņotie spēki. „Paradoksālā kārtā filma Izraēlas Aizsardzības spēku īpašās pūles un rūpību, ar kādu tie aplēš iespējamo kaitējumu triecienos, pasniedz kā pierādījumu vienaldzībai pret civiliedzīvotāju dzīvībām. Patiesībā starptautiskās tiesības prasa izvērtēt paredzamo kaitējumu civiliedzīvotājiem.” Komandieri šo izvērtējumu izmanto, lai lemtu, vai trieciens ir likumīgs, noteiktu papildu piesardzības pasākumus, mainītu plānu vai triecienu atceltu.

IDF Spokesperson's Unit

Trīs trūkumi filmas veidošanā

  1. 01
    Liecinieki spriež par to, ko nevarēja zināt

    Intervētie cilvēki ir raksturoti kā izlūkdienesta darbinieki. Viņi stāsta par izlūkošanas sākumposmu, nevis par triecienu plānošanu un apstiprināšanu, par ko atbild operatīvās struktūras. Sākotnēja aplēse par civiliedzīvotāju skaitu mērķa tuvumā nav galīgā aplēse, uz kuras pamata veikts trieciens: to var būtiski mainīt tēmēšana uz noteiktu mērķa daļu, ieroča vai trieciena laika maiņa un evakuācija pēc brīdinājumiem. Triecienus pārbauda profesionāli neatkarīgi juridiskie padomnieki, un kara laikā komandieri paredzamā kaitējuma civiliedzīvotājiem dēļ triecienus ierobežoja, mainīja, nodeva atkārtotai izvērtēšanai vai noraidīja.

  2. 02
    Nav pārbaudāmu pierādījumu

    Līdzās anonīmajām liecībām filma nesniedz ne rīkojumus, ne dokumentus, ne citus apstiprinošus pierādījumus. Neviens no pieminētajiem triecieniem nav identificēts pēc mērķa, datuma, vietas vai upuru skaita, tāpēc skatītājs tos nevar pārbaudīt. Pretēji pieņemtajai žurnālistikas praksei filmas veidotāji pirms publicēšanas savus apgalvojumus neiesniedza IDF komentāru saņemšanai.

  3. 03
    Izlaists konteksts

    Filma pievērš maz uzmanības 7. oktobra slaktiņam, kas izskaidro Hamas radītos draudus un to, kāpēc Izraēla sāka karu; tam, ka Hamas izvietoja savus teroristus, ieročus un infrastruktūru slimnīcās, ANO objektos, skolās un mošejās, kā arī zem tiem, un cīnījās civilajā apģērbā; un civiliedzīvotāju aizsardzības pasākumiem: atceltiem triecieniem, civiliedzīvotājiem nodarītā kaitējuma mazināšanas vienībai, kas izplatīja brīdinājumus un sekoja civiliedzīvotāju klātbūtnei, neatkarīgiem juridiskajiem padomniekiem un vairāk nekā 3.9 miljoniem metrisko tonnu pārtikas, kas kopš 2023. gada oktobra ievestas Gazā.

Filmas apgalvojumi un IDF atbildes

  1. Filma
    Tika apstiprināts trieciens, kurā varētu iet bojā 500 civiliedzīvotāju.
    IDF
    IDF nekad nav plānojuši, apstiprinājuši vai veikuši triecienu Gazā, kurā būtu paredzēta 500 civiliedzīvotāju vai kaut tuvu tik liela skaita bojāeja. Neviens nav nopietni apgalvojis, ka kāds trieciens būtu izraisījis kaut tuvu tik daudz upuru. Filmas veidotāji šo apgalvojumu iekļāva reklāmas rullītī, lai gan nevarēja to pārbaudīt.
  2. Filma
    Triecienos pret zemāka ranga teroristiem bija pieļaujama līdz 20 civiliedzīvotāju bojāeja, bet pret augstākā ranga komandieriem — līdz 200.
    IDF
    Šajā apgalvojumā apstiprināšanas slieksnis ir sajaukts ar atļauju veikt triecienu, bet datubāze — ar mērķu sarakstu. Slieksnis nosaka tikai to, kurš drīkst apstiprināt triecienu; tas nav pieļaujams bojāgājušo skaits, un katram komandierim joprojām ir jāizvērtē katra trieciena samērīgums. Prasība pēc augstāka līmeņa apstiprinājuma virs noteikta skaita ir ierasta Rietumvalstu bruņotajos spēkos. 200 cilvēku slieksnis nekad nav pastāvējis.
  3. Filma
    Lavender ir nogalināšanai paredzētu cilvēku saraksts.
    IDF
    Lavender ir datubāze, kurā tiek salīdzināta informācija no dažādiem izlūkošanas avotiem, lai uzturētu aktuālus datus par teroristiem. Cilvēka iekļaušana datubāzē nepadara viņu par mērķi un vēl jo mazāk dod atļauju veikt triecienu.
  4. Filma
    NAZA uzskaitē pieaugušie netiek nošķirti no bērniem.
    IDF
    Tieši to prasa starptautiskās humanitārās tiesības: civiliedzīvotājs ir civiliedzīvotājs neatkarīgi no vecuma, un neviena civiliedzīvotāja dzīvība nav mazāk vērtīga. Visā kara laikā civiliedzīvotāju, jo īpaši bērnu, klātbūtne lika komandieriem triecienus atcelt, atlikt vai pārplānot.
  5. Filma
    Pēc triecieniem nekad netika pārbaudīts, vai gājuši bojā civiliedzīvotāji.
    IDF
    Vairākas IDF vienības pārbauda triecienu rezultātus, tostarp ziņojumus par kaitējumu civiliedzīvotājiem. Intervētie cilvēki šajās vienībās nestrādāja. Pārbaužu rezultātā tika izvērtēti simtiem incidentu, un lēmumu par kriminālizmeklēšanas sākšanu pieņem militārais ģenerālprokurors.
  6. Filma
    Mākslīgais intelekts izveidoja desmitiem tūkstošu mērķu, kuriem pēc tam uzbruka.
    IDF
    Mākslīgais intelekts nenosaka, vai objekts vai cilvēks ir mērķis, un nelemj, vai mērķim uzbrukt. Cilvēki — izlūkošanas analītiķi — nosaka mērķus saskaņā ar noteiktām procedūrām; tos apstiprina pilnvarots izlūkošanas virsnieks; plašāks plānošanas process noslēdzas ar operatīvā komandiera lēmumu atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Datu apstrādes rīki analītiķiem tikai palīdz salīdzināt jau savākto informāciju.
  7. Filma
    Karavīri šāva uz civiliedzīvotājiem palīdzības sadales vietu tuvumā.
    IDF
    IDF rīkojumi aizliedz vērsties pret civiliedzīvotājiem. Šo vietu tuvumā spēka lietošanas noteikumi ļāva atklāt uguni tikai pret bruņotām personām un aizdomās turētajiem, kuri radīja tūlītējus draudus. Vietas darbojās kara zonā, kur teroristi apzināti iejaucās pūlī. Pēc traģiskiem incidentiem tika veiktas pārbaudes, ierīkoti piekļuves ceļi, zīmes un barjeras, bet ārkārtas incidenti nodoti Ģenerālštāba faktu noskaidrošanas mehānismam.
  8. Filma
    Ēkas bombardēja „saskaņā ar algoritmu”, kad tajās vēl atradās ceturtdaļa iedzīvotāju, jo viņi bija brīdināti.
    IDF
    Algoritms nekad nav pieņēmis lēmumu par triecienu. Trieciens sākas ar militāru mērķi; ja tāda nav, nekas netiek plānots neatkarīgi no civiliedzīvotāju skaita. Brīdinājums nekad nedod tiesības ignorēt civiliedzīvotājus, kuri paliek uz vietas. Tur, kur Hamas ēku grupas pārvērta par kaujas kompleksiem, katra ēka tik un tā bija atsevišķi jānosaka par mērķi un jāizvērtē trieciena samērīgums.
  9. Filma
    IDF izplatījās uzskats, ka Gazā nav neiesaistītu civiliedzīvotāju.
    IDF
    Karotāju un civiliedzīvotāju nošķiršana ir noteikta katrā IDF rīkojumā par mērķu izvēli. Viena intervētā cilvēka izjūtas neatspoguļo ne IDF, ne tā komandierus vai rīkojumus, ne arī brīdinājumus, rūpīgu plānošanu un atceltos triecienus, ar kuriem šī nošķiršana tiek īstenota praksē.
  10. Filma
    Kādam intervētajam jautāja, vai tas ir genocīds, un viņš atbildēja apstiprinoši.
    IDF
    Šis apgalvojums ir nepieņemams un nepamatots. Prasīt cilvēkiem, kuri nav eksperti un nav piedalījušies komandieru lēmumu pieņemšanā, personīgu viedokli par juridisku jēdzienu ir manipulatīvi un neatbilstoši. Genocīds prasa konkrētu nodomu iznīcināt kādu grupu, un šāda nodoma nekad nav bijis. Kara mērķi bija sagraut Hamas un nogādāt ķīlniekus mājās; IDF brīdināja cilvēkus, atcēla triecienus un veicināja palīdzības piegādi, lai aizsargātu tieši tos iedzīvotājus, kurus, pēc filmas apgalvojuma, tas vēlējās iznīcināt.

„Kara traģiskās sekas neattaisno faktu sagrozīšanu. Nopietnai diskusijai par kaitējumu civiliedzīvotājiem ir vajadzīgs nopietns skaidrojums par to, kā lēmumi patiesībā tika pieņemti. Tieši to filma nesniedz.”

Ko atklāja kritiķi

Žurnālisti, kritiķi, virsnieki un tiesību eksperti Izraēlā un ārvalstīs izvērtēja filmu un publicēja savus secinājumus. Vairākus no asākajiem vērtējumiem izteica autori, kuri iebilst pret Izraēlas valdību un ir kritizējuši armijas rīcību karā. Viņu teiktais citēts tā, kā tas publicēts, vajadzības gadījumā tulkots, un katram citātam pievienota saite uz oriģinālu.

Neko nav iespējams pārbaudīt

Filmas argumentācija balstās uz anonīmām liecībām. Nav minēti vārdi, vienības, datumi, vietas vai konkrēti triecieni, tāpēc nevienu apgalvojumu nav iespējams ne apstiprināt, ne atspēkot.

Kā žurnālists es nedomāju, ka būtu to pārraidījis. Jūs nesniedzat nekādus pierādījumus, kas pamatotu ļoti, ļoti smagos apgalvojumus, ko viņi izsaka. Mums nav zināmi viņu vārdi vai vienības, tāpēc nevaram pārliecināties, ka viņiem patiešām bija pieejama informācija, par kuru viņi runā.

Ravivs Drukers, 13. kanāla pētnieciskais žurnālists, sarunā ar Juvalu Abrahamu Jewish News

Neviens no apgalvojumiem nav neatkarīgi apstiprināts. Datumu, vārdu un konkrētu detaļu trūkums — pāri tam, ko atceras intervētie — diemžēl dod kritiķiem pamatu iebildumiem.

Gals Bekermans, vecākais redaktors The Atlantic

Filmas veidotāji pirms publicēšanas nedeva iespēju atbildēt tai pusei, pret kuru vērsti apgalvojumi, — šajā gadījumā Izraēlas Aizsardzības spēkiem. Tā ir ierasta žurnālistikas prakse.

Emanuels Fabians un Nurita Johanāna, militāro un arābu jautājumu korespondenti The Times of Israel

Tieši šeit slēpjas filmas žurnālistiskā problēma. Tās argumentācija balstās tikai uz anonīmiem izteikumiem.

Rihards K. Šneiders, bijušais ARD biroja vadītājs Telavivā Neue Zürcher Zeitung

Filmā NAZA nav atbildes ne uz vienu no pieciem žurnālistikas pamatjautājumiem.

Baruhs Kra, pētnieciskais žurnālists Walla! News

Publiska prāva visīstākajās antidemokrātiskajās tradīcijās — Musolīni vai Staļina garā, izvēlieties paši. Apsūdzētāji: sejas slēptas. Lietas izklāsts: no liecību fragmentiem samontēts materiāls. Aizstāvji: nav. Citas puses: nav. Tiesnesis: prāvas publika. Spriedums (automātisks): vainīgs.

Vēsturnieks Mikele Sarfati, kuru citē Pjerluidži Batista Il Foglio

Lieciniekiem mutē ielikti vārdi

Vienīgais kamerā izskanējušais „jā” par genocīdu ir atbilde uz paša intervētāja jautājumu.

Ņemiet vērā, ka intervētais to nepasaka pats; viņš tikai apstiprina šo vērtējumu pēc tam, kad Abrahams ar savu jautājumu viņam ielicis šo vārdu mutē. No žurnālistikas viedokļa tas ir uzvedinošs jautājums.

Tims Kaspars Bēme, kultūras redaktors taz

To lieto tikai viens no intervētajiem, un arī tikai pēc viena no filmas veidotājiem, Juvala Abrahama, pamudinājuma. Taču šajās sarunās es nedzirdēju runājam par nodomu — pat īsti ne par naidu vai vēlmi nogalināt.

Gals Bekermans, vecākais redaktors The Atlantic

Vienam no 24 anonīmajiem karavīriem un rezervistiem, kuri piekrita runāt kameras priekšā, jautā, vai, viņaprāt, Izraēla īsteno genocīdu, un viņš atbild: „Jā.” Ko uz šo jautājumu atbildēja pārējie aptuveni 20 intervētie? Tam nav nozīmes.

Jišajs Kitšels, kino kritiķis Israel Hayom

Ko šie skaitļi patiesībā nozīmē

Virsnieki, kuri strādājuši šajā sistēmā, skaidro: NAZA skaitlis nosaka, kam jāapstiprina trieciens un kas jādara, lai mazinātu kaitējumu. Tā nav atļauja nogalināt attiecīgo cilvēku skaitu.

NAZA 20 nebija atļauja nogalināt 20 cilvēkus. Tā bija klasifikācija, pēc kuras ierosinātais trieciens tika virzīts uz atbilstošu izvērtēšanas un apstiprināšanas procesu.

Pulkvežleitnants (rezervē) Jairs Mirons, militārais izlūkdienests yairmiron.com

Ja apstiprināšanas procesā parādās vārdi „NAZA 500 — aplēstais blakuskaitējums ir 500”, tas nozīmē, ka ir jārīkojas, lai blakuskaitējumu mazinātu.

Pulkvežleitnante (rezervē) Sarita Zehavi, viena no Izraēlas Aizsardzības spēku civiliedzīvotāju brīdināšanas vienības izveidotājām The Times of Israel

Blakuskaitējuma pierakstīšana nenozīmē, ka mēs automātiski uzbruksim. Gluži pretēji — mērķis ir apzināt riskus, lai varētu domāt, kā tos novērst vai mazināt.

Pulkvežleitnante (rezervē) Sarita Zehavi, viena no Izraēlas Aizsardzības spēku civiliedzīvotāju brīdināšanas vienības izveidotājām JNS

Es biju atbildīgs par tūkstošiem triecienu plānošanu un īstenošanu. Ar tādu skaitli es nekad nesaskāros — pat ne ar kaut ko tam tuvu. Varu teikt ar pilnīgu pārliecību: šāda apstiprināta operācija nav bijusi.

Rezerves pulkvedis, iznīcinātāja pilots un bijušais Ramat David aviobāzes komandieris, par apgalvojumu saistībā ar skaitli 500 Jüdische Allgemeine

Kritika, ko atkal un atkal dzirdēju no sistēmas iekšienes, nebija par to, ka Gaisa spēki pārāk steidzas uzbrukt. Tā bija par pārmērīgu piesardzību.

Avi Luiss, Gaisa spēku plānošanas un operāciju direkcijas rezervists The Times of Israel

Ja patiešām notiktu visa šī pārgalvīgā iznīcināšana, kāpēc to neatspoguļo pašas Gazas skaitļi?

Kails Smits, kino kritiķis un komentētājs The Wall Street Journal

Ko filma noklusē

Filma lielā mērā atstāj ārpus kadra 7. oktobri, ķīlniekus, Hamās teroristu karošanu no dzīvojamām mājām, slimnīcām un tuneļiem, kā arī brīdinājumus un atceltos triecienus.

Tas, kāpēc karš nonāca Gazā, — Hamās 2023. gada 7. oktobrī sarīkotais slaktiņš un ķīlnieku sagrābšana — lielākoties paliek ārpus kadra.

Omers Šems Tovs, kuru Hamās turēja ķīlnieku gūstā 505 dienas The Wall Street Journal

Ja mani nogalinātu Izraēlas bumba, Hamās uzvarētu divreiz: es būtu miris, un atbildība gultos uz Izraēlu.

Omers Šems Tovs, kuru Hamās turēja ķīlnieku gūstā 505 dienas The Wall Street Journal

Ir daudz pārliecinošu pierādījumu, ka Hamās izmanto civiliedzīvotājus par dzīvajiem vairogiem.

Ravivs Drukers, pētnieciskais žurnālists Haaretz

Hamās asimetriskā karadarbība, plašā tuneļu sistēma un blīvi apdzīvotu rajonu izmantošana militārajai infrastruktūrai filmā tikpat kā netiek aplūkota. Filma arī nepasaka, ka pat saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām civiliedzīvotāju upuri ļoti konkrētos apstākļos ir pieļaujami.

Rihards K. Šneiders, bijušais ARD biroja vadītājs Telavivā Neue Zürcher Zeitung

Vienu faktu ir īpaši grūti savienot ar priekšstatu par armiju, kurai civiliedzīvotāju dzīvības ir vienaldzīgas: Izraēla pirms lielām operācijām un triecieniem vairākkārt brīdināja Gazas iedzīvotājus.

Arī Blitzs Washington Examiner

Viņi aprēķina, kāds būs blakuskaitējums uzbrukuma gadījumā, kā to prasa likums, un veic vairāk piesardzības pasākumu tā ierobežošanai nekā jebkurš cits vēsturē.

Džons Spensers, pilsētvides karadarbības pētnieks Breitbart

Tā nav neatkarīga pārbaude

The Guardian publicēja pētījumus, uz kuriem balstīta filma, un bija tās producents. Režisors atzina, ka nav pārbaudījis katru gadījumu.

Nav vārda, nav dienesta pakāpes, nav vienības, nav datuma. The Guardian publicēja pētījumus, uz kuriem filma balstīta, ir tās producents, un viens no laikraksta žurnālistiem palīdzēja tās montāžā.

Holokaustā izdzīvojis cilvēks un 28 sabiedrībā zināmas personas atklātā vēstulē Alliance

Kad Izraēlas pētnieciskais žurnālists Ravivs Drukers intervijā Abrahamam jautāja, vai viņš ir mēģinājis neatkarīgi apstiprināt anonīmo izraēliešu apgalvojumus, Abrahams atzina, ka nav pārbaudījis visus gadījumus, uz kuriem balstīti apgalvojumi par masveidā bojāgājušiem civiliedzīvotājiem.

Ādams Leviks, viens no CAMERA UK redaktoriem JNS

Brīdī, kad veidojat filmu par to, kā armija centās noteikt attiecību starp teroristiem un civiliedzīvotāju upuriem, jūs jau esat pilnībā atspēkojuši argumentu par genocīdu.

Josi Kleins Halevi, Šaloma Hartmana institūts Il Foglio

Blakuskaitējums pēc definīcijas ir kaitējums cilvēkiem, kuri nebija uzbrukuma mērķis. Genocīdam vajadzīgs pretējais: konkrēts nodoms iznīcināt kādu tautu. Filma nevar apgalvot abus vienlaikus.

Avi Luiss, Gaisa spēku plānošanas un operāciju direkcijas rezervists The Times of Israel

Nacistu vārda atbalss

Dažādu uzskatu kritiķi pamanīja, ka nosaukumam izvēlēts vārds ivritā, nevis angļu valodā, un pievērsa uzmanību tā skanējumam.

Cilvēkam, kurš sastop šo vārdu, tas var šķist savāds Gazas un vārda „nacists” savienojums vai vismaz rosināt domas par gāzes kamerām. Man nešķiet, ka tā būtu sakritība.

Gals Bekermans, vecākais redaktors The Atlantic

Viņu izvēle izmantot saīsinājumu, kas tik ļoti līdzinās vārdam „nacists”, nevis ierasto angļu valodas terminu, nebija nejauša.

Ādams Leviks, viens no CAMERA UK redaktoriem JNS

Īsumā

  1. Pirms seansiem

    Slēgti seansi nelielai, atlasītai auditorijai un plaša preses uzmanība filmai, kuru vēl neviens nevarēja noskatīties, radīja informācijas vakuumu. Skatītāji to aizpildīja ar savām bažām un uz seansiem ieradās jau preses atspoguļojuma iespaidā.

  2. Filmā

    Katrā ainā izmantots kāds ietekmēšanas paņēmiens: hipnotiska valoda, noklusēts konteksts, pārformulēšana, tendenciozi jautājumi, vizuāli un skaņas impulsi, saspiesta notikumu secība un skatītājam iedvesta analoģija ar Holokaustu. Visbiežāk filma no karavīru stāstītā par bombardēšanu Gazā strauji pārlec uz izgaismotiem balkoniem un dzīvojamām istabām Telavivā.

  3. Intervētājs

    Juvals Abrahams, kurš ir arī viens no filmas režisoriem, jautājumus neuzdod neitrāli. Viņš pārtrauc karavīru, iedod viņam pildspalvu un papīru, uzstāj uz ievirzošām definīcijām („Vai zīdainis ir NAZA 1?”), pārformulē skaitļus („500 ir neliela pilsēta Izraēlā”) un sasaista vainu ar cilvēka identitāti („Tu jau esi tajā piedalījies”).

  4. Holokausta ietvars

    Filmas beigās Holokausta simboli — piemiņas sirēna, veltījums Klodam Lancmanam, lokomotīve, dzelzceļa sliedes un dūmi — tiek sasaistīti ar mūsdienu Gazu. Ebreju valsts, izmantojot tās pašas vēsturisko atmiņu, tiek attēlota kā holokausta īstenotāja.

  5. Pierādījumi

    Citu atstāstītais tiek pasniegts kā fakts: karavīrs, kurš apraksta suņus ēdam līķus, pats saka, ka to nav redzējis. Masu kapi tiek aprakstīti vārdos, nerādot kadrus. Sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki gandrīz neparādās kadrā. Apraksts par ķermeņiem, kas tālā snaipera apšaudē krīt „cits citam virsū”, neatbilst ne ballistikas likumsakarībām, ne cilvēku uzvedībai.

Pirms seansa

Ja viņi to no mums slēpj, tad tā noteikti ir tīra patiesība, kuru varas iestādes baidās mums parādīt.

Netiešais vēstījums, ko ierobežota piekļuve iedveš skatītājiem

Filmas iznākšana sāka ietekmēt skatītājus vēl pirms pirmā kadra. Nelieli slēgti seansi un plaša publicitāte par filmu, kuru publika vēl nevarēja noskatīties, radīja ziņkāri, slepenu zināšanu sajūtu un nostiprināja noteiktu priekšstatu sabiedrībā.

Filma, kuru nevarēja redzēt

NAZA rādīja nelielām skatītāju grupām, kamēr intervijās, televīzijas sižetos un rakstos apsprieda filmu, kuru plašāka publika vēl nevarēja noskatīties.

Slepenības aura
Seansu apmeklētāji kļūst par izredzēto loku ar pirmtiesībām filmu redzēt. Visi pārējie par to dzird un gaida. Gaidīšana rada tukšumu, kurā viņi iedomājas ļaunāko. Katrs skaitlis un katra apsūdzība pieņemas spēkā, pirms kāds ir redzējis kaut vienu kadru.
Nosaukums
Filmas nosaukums ir NAZA — saīsinājums no ebreju militārā termina nezek agavi, kas apzīmē blakus zaudējumus, — nevis šā termina angliskais nosaukums. Saīsinājums turklāt skan kā arābu vārds.

Informācijas vakuuma efekts

Plašsaziņas līdzekļi intensīvi runā par filmu, kuru vēl nevar redzēt.

Vēlme pēc skaidrības
Prātam ir grūti samierināties ar nenoteiktību. Kad par filmu runā, bet to nevar noskatīties, rodas informācijas tukšums.
Baiļu projicēšana
Šo tukšumu aizpilda nevis fakti, bet bažas. Iztēle veido priekšstatu par apsūdzību, pirms redzēts kaut viens kadrs.

Aizliegtais auglis un mākslīgi radīts deficīts

Piekļuve filmai ir ierobežota, kamēr ažiotāža aug.

Liegtā piekļuve kā pierādījums
Tiklīdz piekļuve ir liegta, nostiprinās pieņēmums, ka slēptajam jābūt patiesam. Skatītāji zālē jūtas morāli un intelektuāli pārāki par pārējiem, un šaubas par filmu apdraudētu viņu piederību izredzēto lokam.
Ekskluzīvas preces paņēmiens
Pakāpeniska izplatīšana, līdzīgi kā ierobežota daudzuma modes preces laišana tirgū, vairo pieprasījumu. Katrs ziņu sižets par „filmu, kas izraisa vētru, bet netiek rādīta” ir bezmaksas publicitāte, ko par naudu nevarētu nopirkt.
Iepriekšēja sabiedrības uztveres ievirzīšana
Kad filma beidzot nonāk pie plašas auditorijas, skatītāji jau ir noskaņoti meklēt to, par ko viņiem stāstīts ziņās, nevis to pārbaudīt.

Pirmais kadrs

Ja es sniegšu interviju ar redzamu seju, Izraēla mani ieliks cietumā par to, ka esmu viņus atmaskojis.

Karavīrs uz jumta filmas pirmajā liecībā

Pirmajās minūtēs filma sevi piesaka kā dokumentālu darbu, izmanto pazīstamo Izraēlas izlūkdienestu tēlu, ar pēkšņu pāreju tumsā izjauc skatītāja gaidas un attēlo Izraēlas valsti kā vajātāju.

Autoritātes ietvars

Filma sākas ar paziņojumu, ka tā ir dokumentāla un cilvēku sejas ir aizpludinātas, lai viņus nevarētu atpazīt. Pēc tam seko fragments no senas melnbaltas filmas par Izraēlas militāro izlūkošanu.

Iepriekšēja uztveres ievirzīšana
Vēl pirms satura skatītājam tiek pateikts, ka turpmāk redzamais ir dokumentēts fakts, turklāt tik bīstams, ka cilvēki, kuri tajā dalās, baidās par savu dzīvību. Šāds ietvars jau iepriekš apklusina iekšējo kritiķi: dokumentālu filmu uztver kā faktu izklāstu, nevis kā rūpīgi veidotu politisku vēstījumu.

Slepenās atmaskošanas efekts

Nostalģiski arhīva kadri, kuros uniformās tērpti studenti apgūst arābu valodas gramatiku („arābu valodas darbības vārdu”), un tad — strauja pāreja uz karavīru, kurš tumsā atzīstas.

Pieskaņošanās pazīstamam tēlam
Rietumu skatītājiem izsmalcinātas Izraēlas izlūkošanas mašīnas tēls ir pazīstams no tādiem seriāliem kā Fauda un Tehran. Filma vispirms parāda šo pazīstamo, gandrīz nevainīgo ainu un tad aizved skatītāju prom no tās.
Cēloņa un seku saikne ārvalstu skatītājam
Skolotāja teiktais vārds „darbības vārds” kļūst par atskaites punktu, ko montāža sasaista ar digitālu sistēmu, kura aprēķina nāvi. Izraēlas valoda un izglītība tiek parādītas kā aukstas iznīcināšanas sistēmas pamats.
Gaidu izjaukšana
Pāreja no gaišas klases uz pilnīgu tumsu vienā mirklī pārceļ skatītāju no vēstures stundas sazvērestības trillera pasaulē un sagatavo uztvert turpmāko kā atklātus noslēpumus.

Bailes no valsts

Uz jumta intervētājs saka: „Tu redzi pilsētu, bet pilsēta tevi neredz.” Kamera raugās lejup uz Telavivu.

Valsts attēlošana kā ienaidnieks
Izraēla tiek attēlota kā struktūra, kas vajā tos, kuri runā, nevis kā demokrātiska valsts, kas, tāpat kā jebkura valsts, sargā savus noslēpumus.
Lielā Brāļa metafora
Neskaidrais, hipnotiskais teikums rada atsvešinātību un draudīgu varas izjūtu. Telaviva kļūst par aklu, vienaldzīgu pilsētu zem tiem, kuri lemj par dzīvību un nāvi.

Intervija uz jumta

Viņi nesaka, ka tiks nogalināti piecpadsmit cilvēki. Viņi saka NAZA 15.

Karavīrs, raksturojot mērķu atlases sistēmu

Intervētājs pārņem sarunas vadību, pārvērš zīmēšanas uzdevumu par uzmanības centru un virza karavīru no tehniska termina pie vārda ar vislielāko emocionālo svaru: mazulis.

Papīrs un zīmulis

Karavīrs sāk abstrakti aprakstīt mērķu atlases saskarni. Intervētājs viņu pārtrauc: „Uz brīdi uzzīmē, mums tā būs vieglāk saprast,” un pasniedz papīru un zīmuli.

Vadības pārņemšana
Ar pārliecinošiem roku žestiem intervētājs pielāgojas karavīra ritmam, vienlaikus nostiprinot savu autoritāti. Sarunu vada viņš.
Uzmanības sašaurināšana
Neliels zīmēšanas uzdevums pievērš karavīra un skatītāja uzmanību vienai šaurai ainai. Cilvēkam, kurš pieņēmis vienu norādījumu, nākamo pieņemt ir vieglāk. Šeit nākamais norādījums ir uztvert informāciju, to neizvērtējot.
Nominalizācija un atkārtojums
„NAZA 20, NAZA 20, NAZA 20 pēkšņi kļuva par mērauklu” skan kā mantra. Militārs termins, kura mērķis Rietumu armijās ir ierobežot un novērtēt kaitējumu civiliedzīvotājiem, tiek pasniegts kā dehumanizācijas rīks.

Mazuļa efekts

Straujā, saspringtā vārdu apmaiņā intervētājs uzstājīgi pievēršas zīdaiņiem.

Intervētājs
Vai NAZA ietvaros ir kāda atšķirība, piemēram, attiecībā uz bērniem un zīdaiņiem?
Karavīrs
Nē! Nav!
Intervētājs
Zīdainis ir NAZA 1?
Karavīrs
Jā!
Tiešs ierosinājums
Intervētājs ievieš vienu no emocionāli piesātinātākajiem vārdiem jebkurā valodā un panāk, ka karavīrs apstiprina vienādojumu: Izraēlas Aizsardzības spēki datorprogrammā uzskaita zīdaiņus kā skaitļus. Nākamo soli — salīdzinājumu ar nacistiem, kuri ebrejus reducēja līdz skaitļiem, — filma atstāj skatītāja ziņā.
Konteksta noklusēšana
Straujajā vārdu apmaiņā pazūd tas, kas skatītājam būtu vajadzīgs tās izvērtēšanai. Patiesībā sistēma uzskaita civiliedzīvotāju dzīvības, lai ierobežotu komandieru rīcību: militārais mērķis ir jāsasniedz, pēc iespējas novēršot kaitējumu nevainīgiem cilvēkiem.

500 par vienu cilvēku un neliela pilsēta

Karavīrs saka: „Bija apstiprināts, nu, 500 viena cilvēka dēļ,” ar to domājot atļauju nogalināt 500 civiliedzīvotājus, lai uzbruktu vienam cilvēkam. Intervētājs atbild: „500 — tā Izraēlas valstī ir neliela pilsēta.”

Vienkārša noklusēšana
Kad, kur un kas bija šis cilvēks — īpaši bīstams terorists, piemēram, Sinvars vai Muhameds Deifs, pazemes kompleksā? Kāds kaitējums tika novērsts? Nekas no tā netiek pateikts.
Skaitļa pārinterpretēšana
Intervētājs pārceļ skaitli no trieciena Gazā uz Izraēlas kopienas iznīcināšanu, lai Izraēlas skatītājā izraisītu šoku un līdzpārdzīvojumu.

„Kā datorspēle”

Karavīrs saka: „Tas ir kā datorspēle… jo viss notiek no attāluma.”

Sarežģītā ekvivalence
Divas atšķirīgas lietas tiek pielīdzinātas: attālināta sistēma kļūst par spēli, un līdz ar to ikviens karavīrs — par morāli vienaldzīgu cilvēku. Filma noklusē, ka attālums ir operacionāla nepieciešamība ikvienā mūsdienu armijā un pats par sevi neko nepierāda.

Telavivas logi

Nu, tu jau tajā piedalījies.

Intervētājs, liekot karavīram justies vainīgam

Šeit parādās viens no filmas raksturīgākajiem paņēmieniem: straujš pārejas grieziens no bombardēšanas Gazā uz izgaismotiem logiem Telavivā. Tas atkārtojas visā filmā, pārvēršot parastu izraēliešu ikdienu par pierādījumu vienaldzībai.

Skaņu celiņā Gaza, ekrānā Telaviva

Karavīrs stāsta par „vesela rajona“ bombardēšanu plašā teritorijā. Iestājas klusums, sāk skanēt dramatiska mūzika, un kamera ielūkojas Telavivas mājokļos: vīrietis ar tālvadības pulti, cilvēki uz dīvāna.

Uztveres detaļu maiņa
Skatītāja prātā plašus, tālus un bezkrāsainus Gazas skatus nomaina tuvi, personiski un krāsaini Telavivas dzīvojamo istabu attēli.
Apvienota iespaida radīšana
Kamēr karavīrs stāsta par uzspridzinātu ēku, skatītājs redz izgaismotu ēku Telavivā. Izraēliešu skatītājs sajūt briesmas savā dzīvojamajā istabā; ārvalstu skatītājs gūst iespaidu, ka izraēlieši dzīvo mierīgi un ērti, kamēr netālu tiek iznīcināti veseli rajoni.

Identitātes slazds

Karavīrs mēģina norobežoties: „Kādā brīdī es vairs nespēju… Es nevaru tajā piedalīties.“

Intervētājs
Nu, tu tajā piedalījies.
Karavīrs
Ko?
Intervētājs
Nu, tu jau tajā piedalījies.
Vainas izjūta identitātes līmenī
Intervētājs nesaka „tu izdarīji kaut ko sliktu“ (rīcība), bet liek noprast „tagad tu tāds esi“ (identitāte) — tas skar visdziļāko pārmaiņu līmeni. Cenšoties mazināt vainas izjūtu, karavīrs turpina sniegt arvien galējākas liecības. Pēc tam vēl viens grieziens uz Telavivas balkoniem nostiprina šo asociāciju.

Pusdienas Ibn Gabirola ielā

Karavīrs stāsta, ka starp triecieniem devies paēst Ibn Gabirola ielā vai satikt draugus.

Neizteikts vienādojums
Pusdienu pārtraukums ir ikdienišķs jebkurā darbavietā, arī armijā. Montāža ved pie secinājuma, ko filma nekad nepasaka tieši: cilvēks, kurš spēj apēst hamburgeru un pēc tam atgriezties pie trieciena plānošanas, ir psihopāts.
Noklusēts konteksts
Tie ir obligātā dienesta karavīri, kuri strādā garās maiņās sarežģītā operatīvajā sistēmā. Ikdienas ritma saglabāšana ir nepieciešams veids, kā izturēt spriedzi.

Ķīlnieki, balkoni un elite

Pēc stāsta par Ibn Gabirola ielu filma pāriet uz uzrakstu „Mēs visi jūs gaidām“ ar ķīlnieku simbolu, protestiem Telavivā („Atvediet viņus mājās tūlīt“) un tad — cilvēkiem, kas dejo uz balkona. Karavīrs runā par „sociālo eliti“ un saka: „Tev to pasniedz kā kaut ko ļoti prestižu.“

Sašķelts iespaids
Viena un tā pati pilsēta rada gan „vienaldzīgos“ karavīrus, kuri ēd Ibn Gabirola ielā, gan pūļus, kas pārdzīvo par ķīlniekiem. Šāds pretstatījums klusējot attaisno ķīlnieku plakātu noraušanu un pastiprina apsūdzību kara noziegumos.
Asociāciju sadursme
Protesta troksnis sakāpina emocijas, un tūlīt pēc tā seko dejas uz balkona. Divu spēcīgu asociāciju sadursme izraisa riebumu: izraēlieši raud par saviem ķīlniekiem, tomēr dejo un ietur maltītes, kamēr viņu armija iznīcina Gazu. Sabiedrība, kas dzīvo traumas ēnā, tiek attēlota kā morāli nejūtīga.
Pārlēciens uz šķirisko identitāti
Ēšana restorānā tiek sasaistīta ar „eliti“, „centriski kreisajiem“ un „augstu sociālekonomisko statusu“. Militārā rīcība tiek pasniegta kā pārtikušas, no realitātes atrautas šķiras gribas izpausme — atbalss senajam apmelojumam par ebrejiem kā eliti, kas kontrolē pasauli.
Neviens netiek nosaukts
„Tev to pasniedz“ — kas to dara? Nenorādot rīcības veicēju, tiek radīts priekšstats par neredzamu, manipulatīvu varu, un neatbildētais jautājums sagatavo skatītāju filmas beigās pieņemt tās piedāvāto atbildi.

Vēsture un izdzēšana

Mēs pārspējām rekordu. Mums izdevās aizdedzināt māju astoņās minūtēs.

Karavīra balss, kamēr kamera vēro sievieti uz skrejceliņa

Filma sapludina 1948. gadu ar tagadni, piesauc Izraēlas televīzijas autoritāti un liecības par māju dedzināšanu pavada ar mierīgas civiliedzīvotāju ikdienas ainām. Jautājumi ir veidoti tā, lai iegūtu filmai vajadzīgās atbildes.

Laikposmu sapludināšana

Telaviva izaug no smiltīm 1920. gadā, tad 1940. gadā, un pēc tam parādās uzraksts: „Gazu un Telavivu šķir tikai 60 km… Gazas iedzīvotāji nākuši no ciemiem, kuru iedzīvotāji 1948. gadā tika padzīti.“

Slēptais mājiens
Montāža veido saikni starp 1920. gadu un mūsdienām. Mūsdienu parks Telavivā tiek sasaistīts ar 1948. gada notikumiem, un skatītājs nonāk pie secinājuma, ka Telaviva ir uzcelta uz Gazas drupām.

Traktori un droni

Kamera pietuvina vienu vecu māju Telavivā, pāriet uz melnbaltiem kadriem, kuros traktors nojauc ēkas, un tad — uz karavīru, kurš saka, ka Izraēlas Aizsardzības spēki Gazā nolīdzina mājas līdz ar zemi.

Asociāciju nostiprināšana
Vēsturiskais traktors un mūsdienu drons saplūst vienā tēlā. Mūsdienu kaujas tiek sasaistītas ar emocijām, ko izraisa stāsts par 1948. gadu.

Tīrīšanas valoda

Karavīrs lieto tādus vārdus kā „nolīdzināt“, „strādājām pa joslām“, „tīrījām tās“, „vai tev tas izskatās tīrs?“.

Sterils ietvars
Vārdi par tīrīšanu palīdz runātājam distancēties no notiekošā, bet klausītāja acīs padara viņu necilvēcīgu. Rīcība pret pazemes teroristu infrastruktūru tiek pasniegta kā attīrīšana, ko skatītājs uztver kā etnisko tīrīšanu.

Izraēlas televīzija kā lieciniece

Pa logu redzams Izraēlas ziņu raidījums ar uzrakstu „367 dienas kopš 7/10“. Korespondents saka, ka Izraēlas Aizsardzības spēki darbojas, lai „nolīdzinātu“ ēkas un iedzīvotājiem nebūtu, kur atgriezties.

Autoritātes piesaiste
Brīdī, kad skatītājam varētu rasties aizdomas, ka anonīmais karavīrs pārspīlē, filma dienasgaismā piedāvā oficiālu Izraēlas balsi. Rodas mājiens: to atzīst pat pašas Izraēlas mediji.

Degošas mājas un skrejceliņš

Skaņu celiņā dzirdams stāsts par iedzīvotāju pārvietošanos no ziemeļiem uz dienvidiem, mājām, kas aizdedzinātas ar olīveļļu un dīvāna spilveniem, un lielīšanās: „Mēs pārspējām rekordu — astoņas minūtes.“ Ekrānā aiz loga sieviete skrien uz skrejceliņa.

Maņu pretstatīšana
Acis redz mierīgu, veselīgu ikdienu, kamēr ausis dzird par dedzināšanu. Prāts pats uzbur attēlus, kurus filma nerāda, un sievietes skrējiens kļūst par vienaldzības tēlu.
Uzvedinošais jautājums
Intervētājs jautā: „Kā aizdedzina māju?“, nevis „Kāpēc?“ vai „Vai tur bija tunelis vai kāds apdraudējums?“ Jautājums mudina karavīru pasniegt šo rīcību kā prasmi, ar kuru lepoties. Tas var arī vedināt domāt par pierādījumu sadedzināšanu vai radīt paralēli ar krematorijām.

Ģimenes kā krāsaini kvadrāti

Karavīrs zīmē rajonu režģi ar apdzīvotības procentiem: „25% apdzīvotība… zaļš, dzeltens, sarkans, violets pie 300%.“ „Zaļai“ ēkai trieciens tiek dots piecu līdz desmit minūšu laikā.

Algoritms kā atļauja
Skatītājs pieņem pieņēmumu, kas netiek izvērtēts: sistēma pastāv nevis dzīvību glābšanai, bet gan tam, lai atļautu sagraut ēkas pār cilvēkiem, kuri tajās atrodas. Ģimenes pārvēršas krāsainos mērķos uz spēles laukuma.

„Lai viņiem veicas“

Jautājumu virkne noslēdz morālu slazdu.

Intervētājs
Un kāds ir viņu viedoklis? Mēs cilvēkiem pateicām, lai evakuējas, un, ja kāds palika, tā ir viņa paša problēma?
Intervētājs
Bet kā ar cilvēkiem, kuri nevar evakuēties? Cilvēkiem ar invaliditāti, tiem, kuri baidās…?
Karavīrs
Lai viņiem veicas!
Slēpts pieņēmums un slazds
Pirmajā jautājumā jau ir ietverts pieņēmums; otrais ir emocionāls slazds. Karavīra atbilde, pēc kuras iestājas klusums, nostiprina priekšstatu par nežēlību. Brīdinājumi, humānie koridori un iedzīvotāju evakuācijas loģistika pazūd no redzesloka vai tiek pasniegti kā aizsegs noziegumam.

Līķi un skaitļi

Aizmirsti vārdu „bruņots”. Tam nav nozīmes. Bruņotus vīrus es redzēju vienu reizi.

Karavīrs, pirms intervētājs pajautā, kas bija desmitiem bojāgājušo

Telavivā slejas celtņi, kamēr Gazā skaita līķus. Šajā daļā filma maina priekšstatu par to, ko uzskata par teroristu, stāsta par suņiem atstātiem līķiem un masu kapiem, bet karavīru attēlo kā tehnisku mehānisma zobratu.

Telaviva aug, Gaza tiek dzēsta

No postījumu aprēķiniem filma pāriet uz būvlaukumiem Telavivā: metinātāji, celtņi, rosīgas ielas. Skaņu celiņā dzirdami sirdspuksti.

Pretstatu veidošana
Gaza ir putekļos, Telaviva aug. Skatītājs saņem vēstījumu par visaptverošu netaisnību, un pieaugošās emocijas palīdz nostiprināt nākamo vēstījumu.

Kas ir terorists

Karavīrs saka: „Bojāgājis terorists šajā sektorā ir jebkurš, kuru jūs nolēmāt nogalināt… 140, neviens no viņiem nekad nebija turējis rokās ieroci.”

Absolūta definīcija
Filma izveido vienādojumu „terorists ir ikviens nogalinātais”, radot iespaidu, ka Izraēla ikvienu Gazas iedzīvotāju, tostarp sievietes un bērnus, uzskata par teroristu.
Izlaists konteksts
Trūkst novērotāju brīdinājumu, ziņu par teroristiem, kas redzēti izvietojam sprāgstvielas, un par Hamas teroristiem civilā apģērbā, kuri vada slēpņus un iejūk iedzīvotāju vidū. Skatītājs redz tikai vīrieti, kurš vāc audumu, un secina, ka nogalināšana ir patvaļīga.

Līķi un suņi

Filmā teikts, ka līķus nesavāc un tos ēd suņi.

Karavīrs
Līķus savākt — tos nesavāc… suņi tos ēd.
Intervētājs
Tu to redzi?
Karavīrs
Es nespēju uz to skatīties… cilvēki man apkārt to redzēja.
Atstāstījums pasniegts kā fakts
Karavīrs atzīst, ka pats to nekad nav redzējis („Es nevienā brīdī neapsēdos to skatīties”). Tomēr vārdi vien rada atbaidošu ainu, kas notikušo parāda kā zvērību. Vēstījums: Izraēlas Aizsardzības spēki ne tikai nogalina Gazas iedzīvotājus, bet arī atstāj viņu līķus suņiem.

„Mans uzdevums ir tehnisks”

Kad karavīram jautā, vai viņš domājis citiem teikt, lai viņi neskatās, viņš atbild: „Mans uzdevums ir tehnisks. Man nav jāpauž nekāda principiāla vai morāla nostāja.”

Ļaunuma banalitāte
Karavīrs sevi attēlo kā mehānisma zobratu, nevis cilvēku ar sirdsapziņu. Skatītājs dzird klasisko kara noziedznieku aizbildinājumu „Es tikai pildīju pavēles”, un vienības karavīri kļūst par robotiem, nevis cilvēkiem, kuri eksistenciālā karā sastopas ar smagām dilemmām.

Aug stāvu skaits, aug līķu skaits

Kamera seko Telavivā topošā torņa stāvu numuriem (64, 65… 72), tad pārslēdzas uz liecību par līķiem, kas Gazā sakrauti bedrēs.

Enkuru sapludināšana
Telavivas augstums un Gazā „nemitīgi krājošies” līķi tiek rādīti blakus, līdz abi tēli saplūst: rodas iespaids, ka Telavivas izaugsme ir atkarīga no mirušajiem.

„Simtiem, simtiem, simtiem”

„Aizmirsti vārdu „bruņots”, tam nav nozīmes… Bruņotus vīrus es redzēju vienu reizi.” Intervētājs: „Kas tad ir visi šie desmitiem cilvēku?” Karavīrs atbild vēl uzstājīgāk: „Simtiem, simtiem, simtiem!”

Vispārinošs apgalvojums
Viens absolūts apgalvojums izdzēš kaujas noteikumus, pilsētas kauju apstākļus un tūkstošiem bruņotu teroristu ielās. Šis ievads nostiprina secinājumu par patvaļīgu iznīcināšanu, kurā teroristus neatšķir no civiliedzīvotājiem.

Masu kapi bez videoierakstiem

Vērojot drona attēlu, karavīrs apraksta „masu kapus… kapus, ko appludinājis lietus… tas nav kaps, tā ir bedre ar līķiem… visa Gaza — līķi”.

Iespaida nostiprināšana ar riebumu
Filma nepiedāvā nekādus pierādījumus — ne pašas uzņemtus, ne no avotiem Gazā. Ir tikai par karavīru uzdota cilvēka vārdi. Riebums apslāpē jautājumus, kas skatītājam būtu jāuzdod, piemēram, vai tas bija Hamas veikts pagaidu apbedījums vai kļūdaini iztulkots drona attēls. „Kāpēc viņus nogalināt?” „Es nezinu” nostiprina bezjēdzīga ļaunuma ainu.

Tilts un palīdzības rindas

Vienkārši cits uz cita?

Intervētājs, atkārtojot karavīra vārdus pie zīmējuma ar tiltu un krītošām figūrām

Kirja atkal un atkal parādās kā vizuāls atskaites punkts. Premjerministra vārdi skan virs dzīvojamo namu balkoniem, bet zīmējums ar tiltu un krītošām figūrām pārtop šautuvē. Šeit stāstījums sasniedz punktu, kurā tā fiziskā ticamība sabrūk.

Kirja

Kamera atkal un atkal naktī rāda Kirju — Izraēlas Aizsardzības spēku štābu rosīgā Telavivas dzīvojamajā rajonā.

Nozīmes maiņa ar atkārtojumu
Atkārtojot vienu attēlu dažādos kontekstos, mainās tā nozīme. Suverēnas valsts likumīgais aizsardzības štābs pārtop par civiliedzīvotāju vidū paslēptu militāro bāzi. Skatītāju vedina secināt, ka starp Izraēlu un Hamas nav morālas atšķirības — tā pilnīgi apvērš jēdziena „cilvēku vairogs” nozīmi.

Runa un ziņu sižets

Benjamina Netanjahu teiktais par preču ievešanas nepieļaušanu tiek savienots ar ziņu vadītājas Jonitas Levi sižetu par „brīvprātīgas emigrācijas veicināšanu”, kamēr redzami izgaismotie Telavivas balkoni. Kāds vīrietis staigā pa dzīvojamo istabu; aizveras žalūzija, kad karavīrs runā par „joslas attīrīšanu”.

Mērķa noklusēšana
Drošības apsvērumi — nepieļaut piegādes Hamas — ir izlaisti. Mierīgie iedzīvotāji, kuri vārdus uzklausa klusējot, tiek attēloti kā bada un piespiedu pārvietošanas līdzdalībnieki, bet viņu klusēšana — kā piekrišana.

Līķi cits uz cita

Karavīrs un intervētājs piezīmju grāmatiņā zīmē tiltu un krītošas figūras, atkārtojot viens otra roku kustības. Pie 26:24 karavīrs saka, ka līķi „krājas cits uz cita”. Intervētājs pārjautā: „Vienkārši cits uz cita?” Karavīrs pamāj.

Fiziskās ticamības robeža
Ja uz ātri skrienošiem cilvēkiem šauj no liela attāluma, viņu ķermeņi nevar sakrist kārtīgā kaudzē: kritienu nosaka svars, ātrums un leņķis, un cilvēki akli neskrien uz vienu un to pašu nāves punktu. Karavīrs, kurš sēž aizmugurē un vēro ekrānus, pārnes kino vai datorspēles ainu uz realitāti. Tas ir šokam domāts retorisks pārspīlējums, nevis faktos balstīta liecība.
Ilgstoši nostiprināts tēls
Kamera ilgi kavējas pie zīmējuma, tāpēc šautuves aina jau ir iespiedusies atmiņā, kad izskan maz ticamie skaitļi.

Holokausta prizma

Ir puiši, kas novērš teroraktus, un ir puiši, kas kavē mieru.

Karavīrs, raksturojot savu izlūkošanas nodaļu

Filmas noslēdzošajā daļā Izraēlas sabiedrība tiek salīdzināta ar nacistisko Vāciju, karavīrs tiek pamudināts pateikt vārdu „genocīds”, un Holokausta simboli tiek sasaistīti ar mūsdienu Gazu. Filma beidzas, pavēršot Netanjahu paša terorisma definīciju pret Izraēlu.

Polija un Vācija

Karavīrs salīdzina tagadni ar savu skolas ekskursiju uz Poliju un nacistisko Vāciju: „Es šajos nacistos saskatu kaut ko ļoti sliktu. Ko tad es varu teikt par sevi?”

Vēsturiskas identitātes piedēvēšana
Vācijas sabiedrība nacisma laikā tiek pielīdzināta cilvēkam, kurš bombardē un pēc tam mājās raizējas par psiholoģijas diplomu. Pazūd īstais konteksts — aizsardzības karš pret teroristisku organizāciju, kas sarīkoja slaktiņu.

„Žņaugt viņus”

Intervētājs jautā: „Kā tas viņiem palīdz izdzīvot?” un „Bet viņi taču ir ienaidnieks, šie cilvēki ir ienaidnieks?” Karavīrs atkārto: „Žņaugt viņus, žņaugt viņus, žņaugt viņus,” un noslēdz: „Galu galā ir sajūta, ka tieši tā ir jārīkojas.”

Slēpta pieņēmuma slazds
Jautājumi ar slēptiem pieņēmumiem neļauj karavīram atkāpties no šī salīdzinājuma un neatstāj vietu taktiskam vai izlūkošanas apsvērumos balstītam skaidrojumam. Skatītājam atmiņā paliek tikai emocionāli piesātinātie vārdi.
Kopējais iespaids
No operāciju telpas līdz briesmīgai vēsturiskai identitātei, uz mierīgu balkonu fona, filma nostiprina vienu secinājumu: Izraēlas sabiedrība ir zaudējusi cilvēcību. Faktiski tas attaisno naidu pret ebrejiem Izraēlā un visā pasaulē.

„Kopā mēs uzvarēsim”

Izgaismots uzraksts uz ēkas Telavivā, kas līdzās Izraēlas karogam pamazām kļūst skaidri saskatāms.

Pakāpeniska attēla atklāšana
Centieni izlasīt izplūdušo uzrakstu piesaista uzmanību. Kad attēls kļūst skaidrs, solidaritātes simbols karavīra nākamo vārdu iespaidā tiek uztverts kā pierādījums kopīgai vainai.

Gaisma un tumsa

Visā filmā intervētājs ir apgaismots un viņa seja ir skaidri redzama; karavīrs vienmēr paliek tumsā.

Vizuāla asimetrija
Cilvēks gaismā šķiet izmeklētājs un patiesības nesējs; cilvēks ēnā — vīrs, kurš atzīstas noziegumā. Izraēlas Aizsardzības spēki paliek tumsā.

Vārds „genocīds”

Galvenā saruna.

Intervētājs
Tu nedomā, ka tas ir genocīds?
Karavīrs
Jā! Tiešām.
Karavīrs
Tā ir apzināta apšaude, apzināta! Apzināta!… Tu gribēji nogalināt šos bērnus.
Galēja saasināšana
Civiliedzīvotāju bojāeja kā netiešas sekas tiek pielīdzināta apzinātai bērnu slepkavošanai. Pašaizsardzība, bruņots terorisms un evakuācijas centieni tiek izsvītroti, bet visgalējākais juridiskais apzīmējums tiek vērsts tieši uz skatītāja emocijām.

„Tas ir jautri”

Jautāts par pavērsiena brīdi, karavīrs saka: „Tas ir tāds hormonu trakums, un tu to izbaudi… neprātīga bauda… tas ir jautri!”

Uzbrukums identitātei
Rīcība spriedzes apstākļos tiek pasniegta kā identitāte, kuras pamatā ir bauda par citu ciešanām. Vārda „jautri” sasaistīšana ar nogalināšanas aprakstu atņem karavīriem jebkādu iespēju izpelnīties līdzjūtību.

Sirēna un vilciens

Piemiņas sirēna Telavivā un cilvēki, kas nekustīgi stāv uz ceļa; kadrs ar Telavivas kinotēku un uzrakstu „Veltījums Klodam Lancmanam”, filmas Shoah režisoram; lokomotīve, dzelzceļa sliedes un dūmi no skursteņa; Netanjahu atmiņas par Holokaustu; Jonita Levi lasa ziņas par starptautiskajām apsūdzībām badināšanā un noziegumos pret cilvēci.

Laika līniju sapludināšana
Šī ir filmas izsmalcinātākā pāreja. Ikviena skaņa un attēls, kas saistās ar Holokausta piemiņu, tiek sasaistīts ar mūsdienu Gazu un starptautiskajiem apcietināšanas orderiem. Ebreju valsts, izmantojot tās pašas Holokausta simbolus, tiek apsūdzēta holokausta īstenošanā.

„Bibi nodaļa”

Karavīrs apraksta nodaļu, kas seko starptautiskajā arēnā aktīvām personām, ar „kompromata” palīdzību kavē prasību iesniegšanu Hāgā un vāc izlūkinformāciju premjerministram: „Bibi mērķis, pats galvenais mērķis, ir nepieļaut palestīniešu valsts izveidi.”

Pārmērīga vispārināšana
Izraēlas juridiskā un diplomātiskā aizstāvība tiek izdzēsta, bet tās izlūkošanas sistēma pasniegta kā personisks politisks instruments miera sabotēšanai. Netiek pieminēts, ka Gaza izvēlējās Hamas, kas sarīkoja slaktiņu, un ka arābu puse kopš Izraēlas dibināšanas ir noraidījusi mieru pie katras izdevības.

Terorisma definīcija

Sena intervija, kurā jaunais Netanjahu citē savā grāmatā sniegto terorisma definīciju: „apzināta un sistemātiska uzbrukšana nevainīgajiem, viņu slepkavošana, sakropļošana un iebiedēšana… politisku mērķu sasniegšanai.” Tad redzams vīrietis, kurš izkar veļu, aizveras žalūzijas un seko liecība par piektdienas vakarā veiktiem triecieniem mājām, kurās atradās bērni.

Apvērsts vienādojums
Definīcija tiek pasniegta tā, lai tai šķietami precīzi atbilstu nākamā liecība par Izraēlu. Līdera paša vārdi kļūst par slazdu viņam un valstij.

Noslēgums

Izraēlas īstenotā palestīniešu civiliedzīvotāju nogalināšana Gazā turpinās.

Filmas noslēguma titrs

Filma beidzas ar krasāko pretstatu, kam tā gatavojusi skatītāju: no mierīgām Telavivas naktīm līdz tēvam, kurš Gazas drupās meklē savu dēlu.

Balsis telefonā

Zīmējot piezīmju grāmatiņā („Homeland” programmatūru), karavīrs atceras pārtvertus drupās esošu tuvinieku zvanus: „Es dzirdēju viņu balsis… raudāšanu… kliedzienus… mana māte ir mirusi, un bērni…”

Skaņas iespiešanās atmiņā
Kliedzieni un raudas tieši iedarbojas uz klausītāja emocijām, apejot kritisko domāšanu. Vienmuļā zīmēšana („zvans, zvans, zvans”) iespiež vainas apziņu zemapziņā. Un atkal tas ir atstāsts par dzirdēto.

Telaviva dzīvo, Gaza mirst

Postījumu ainas Gazā 2023. gada oktobrī un novembrī. Vīrietis nometas ceļos, sauc savu dēlu Saīdu zem drupām, sit ar āmuru un raud. Bērnu kājas zem gruvešiem. Bālas debesis, garām lidojoši lidaparāti un noslēguma titrs.

Pēdējais pretstats
Pēc stundas, kurā rādītas mierīgas Telavivas naktis — sakārtots dīvāns, skrienoša sieviete, pāris, kas viens otram masē ceļgalus, — filma parāda pretējo. Titrs nostiprina vēstījumu tagadnē, un skatītājs tiek mudināts uztvert visu Izraēlas sabiedrību kā līdzdalībnieci noziegumā, kas turpinās.

Ko filma nerāda

Par spīti filmas emocionālajam spēkam tās pierādījumos ir skaidri robi.

  1. Dzirdētais, nevis paša novērotais

    Karavīrs, kurš stāsta par nogalināšanu, izmantojot programmatūru „Homeland”, un pie pārtikas izdales vietām, pats atzīst: „Es precīzi nezinu… Es dzirdēju viņu balsis… Es to neredzēju kamerās… Es nevienā brīdī neapsēdos, lai noskatītos.”

  2. Patiesība sajaukta ar pārspīlējumiem

    Patiesas ziņas par triecieniem un „Hamās” būvju iznīcināšanu, kuros smagi cieš civiliedzīvotāji, tiek sajauktas ar kinematogrāfiskām metaforām un politiskiem un juridiskiem apzīmējumiem („miera centienu kavēšana”, „genocīds”, „līķu kaudzes”). Šokējošo iespaidu plūsma mudina skatītāju uztvert filmas noslēguma tekstu kā spriedumu, nepamanot robus pašos stāstos.

  3. Kas redzams ekrānā

    Sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki gandrīz nav redzami. Gazas izpostītajās ielās redzami galvenokārt vīrieši un pusaudžu vecuma zēni.

  4. Viena aina ar mirstīgajām atliekām

    Neraugoties uz visiem filmas apgalvojumiem, tajā ir tikai viena aina ar mirstīgajām atliekām zem drupām: zem sagruvušas sienas redzama aptuveni desmit kāju rinda. Visu kara laiku attēli no Gazas tika pārraidīti un publicēti visur, arī safabricēti attēli, kuru mērķis bija šokēt. Filma nepiedāvā neko salīdzināmu.

  5. Ķermeņi, kas nevar sakrist kaudzē

    Apraksts, kurā no attāluma sašauti cilvēki krīt „cits citam virsū”, ir pretrunā ballistikas likumiem un cilvēku uzvedībai. Šajā brīdī stāstījums zaudē ticamību.

Secinājums

NAZA ir apzināti veidots pārliecināšanas instruments, nevis neitrāls dokumentāls vēstījums. Filmas iznākšana, slēgtie seansi un plašā publicitāte laikā, kad to nebija iespējams noskatīties, radīja tukšumu, ko skatītāji aizpildīja ar bailēm un sajūtu, ka tiek slēptas kādas zināšanas.

Vairāk nekā četrdesmit filmas ainās izmantoti ietekmēšanas paņēmieni: hipnotiska valoda, noklusēts konteksts, pārinterpretēšana, apgaismoti Telavivas balkoni pretstatā Gazas bombardēšanas aprakstiem, sapludināta notikumu hronoloģija un uzspiesta holokausta analoģija. Tie visi ved pie viena secinājuma: Izraēla īsteno genocīdu.

Līdzās tam ir pierādījumu trūkumi: baumas tiek pasniegtas kā fakti, nav vizuālu pierādījumu, kadrā nav sieviešu un bērnu, un stāstījums sabrūk pie fiziski neiespējamās līķu kaudzes.

Avoti

Visi raksti, paziņojumi un ieraksti, uz kuriem balstīta šī lapa, hronoloģiskā secībā, sākot ar senāko. Virsraksti atstāti oriģinālvalodā.

  1. Deadline · Zac Ntim Former Israeli Prime Minister Takes Aim At Yuval Abraham And Rachel Szor's 'NAZA'
  2. X · Israel Defense Forces IDF first response to NAZA after Venice premiere
  3. Quotidiano.net · Manuela Santacatterina Cos'è Naza, il film che svela l’orrore a Gaza
  4. Israel News Pulse · Jonathan Mimouni NAZA Fact Check: The Claims the Documentary Cannot Prove
  5. X · Andrew Fox Reply to jury president's Zone of Interest comparison
  6. X · Avigdor Liberman X post on NAZA directors
  7. X · Israel Defense Forces IDF: 500-civilian approval claim 'completely false'
  8. Al-Monitor · Reuters / Maayan Lubell Netanyahu says Gaza documentary 'NAZA' is 'shocking incitement'
  9. Elder of Ziyon · Elder of Ziyon (pseudonymous blogger) What We Know About the NAZA Movie Already Discredits It
  10. Haaretz · Raviv Drucker צפיתי בסרט נז"א. זה היה קשה מאוד, הזדעזעתי, אבל
  11. Il Foglio · Pierluigi Battista How ‘Fauda’ responds to ‘Naza’
  12. Israel Hayom · Amnon Lord הטעות שלישראל אסור לעשות עם הסרט נז"א
  13. Israel Hayom הקצין באמ"ן מסביר את השקרים בסרט נז"א
  14. Jüdische Allgemeine · Sabine Brandes »Ritualmordlegende« - »Pflicht, Fragen zu stellen«: Israel streitet über »Naza«
  15. Kan News · Eran Sikurel et al. הרמטכ"ל נגד הסרט "נז"א": "עלילות דם ועיוות מכוון של המציאות"
  16. X · @MaxNordau (pseudonymous) Timestamped summary of Raviv Drucker's Channel 13 interview with Yuval Abraham
  17. X · Brig. Gen. Effie Defrin IDF Spokesperson asks to view NAZA in full
  18. X · John Spencer Collateral damage estimation is what the law requires
  19. Ynet · Gal Ganot הרמטכ"ל יכנס דיון על הסרט נז"א: "לתקוף כדי להרוג 500 אזרחים? שקרי לחלוטין"
  20. il Giornale · Fiamma Nirenstein Le verità tra film e realtà
  21. Arutz Sheva דרוקר מפתיע: "לא הייתי משדר את זה"
  22. HonestReporting · Rachel O'Donoghue “NAZA”: A Record Venice Ovation, IDF Condemnation and a Genocide Fabrication
  23. Il Riformista · Claudio Velardi Le lacrime per Naza e le ore dedicate a Fauda: a Venezia cala il sipario sulla recita, nel mondo arabo sono già all’episodio successivo della serie israeliana
  24. Israel Hayom · Ariel Bulshtein דעה | "נז"א" הוא לא קולנוע – הוא כתב אישום נגד ישראל
  25. Jewish News · JN Reporter New documentary about IDF strikes in Gaza causes anger in Israel
  26. Moked · Redazione Gerusalemme e la risposta tardiva a Naza
  27. The Algemeiner Former Hamas Hostage Slams ‘NAZA’ Filmmakers for ‘Degrading’ IDF Soldiers ‘Who Fought to Bring Me Home’
  28. The Jerusalem Post · Corinne Baum IDF calls NAZA 500-civilian strike claim 'completely false'
  29. Walla! News · Amir Bohbot בצה"ל דוחים את טענות הסרט נז"א - ומבהירים: "שלמים עם התהליכים המבצעיים"
  30. X · Eylon Levy X post replying to Raviv Drucker
  31. X · Israel Katz X post on Rafah brigade commander strike
  32. X · Israel Ministry of Foreign Affairs MFA: NAZA 'pure propaganda'
  33. Ynet · Itamar Eichner, Tal Amodai "נז"א הצית את המדינה": הסרט השנוי במחלוקת בכותרות בעולם - וקו ההגנה של ישראל
  34. Il Foglio · Giulio Meotti La Naza dei cieli: storia di un massacro sventato
  35. JNS · Jonathan S. Tobin The AI apocalypse and the ‘NAZA’ blood libels against Israel
  36. The Free Press · Haviv Rettig Gur Hold Your Applause for the New Gaza Documentary
  37. X · Prime Minister's Office PMO video: How 'Naza' manufactured a case
  38. Ynet · Itamar Eichner ישראל נערכת לקרב בלימה מול היוצרים: "'נז"א' כואב במיוחד כי זה בא מבפנים"
  39. Channel 14 · Ziv Shezo נז"א תגיע לאירופה - ובישראל דורשים: קיימו הקרנה מיידית
  40. GB News · Tzipi Hotovely 'PROPAGANDA!' Israeli ambassador responds to Guardian's Gaza film NAZA amid UPROAR
  41. Il Foglio · Giulio Meotti Se anche Hamas elogia “Naza”
  42. Israel Hayom · Nissan Strauchler התשובה של המומחית הבריטית לסרט נז"א: "מעוותים את דיני המלחמה"
  43. Israel National News · Dr. Avi Perry A poisoned lens, a predetermined verdict, and questionable evidence made to fit
  44. Jüdische Allgemeine · Sabine Brandes (reporting Itamar Eichner's Ynet interview) Kampfpilot weist Vorwürfe von »Naza« zurück
  45. Mena-Watch · Michaela Dudley »NAZA«: Israel-Kritik hat ihren »Preis«
  46. Misgav Institute for National Security & Zionist Strategy · Prof. Kobi Michael The Film "NAZA" – Manipulation on Eight Levels
  47. The Times of Israel · Sarit Zehavi What 'Naza' really means: The truth about collateral damage
  48. X · Ben Caspit X post on NAZA
  49. Israel Hayom · Dr. Michael Oren דעה | לא בבכי, בלחימה קשוחה: כך להגיב לסרט השקרים "נז"א"
  50. Makor Rishon · Elchanan Shpeizer מג'נין ג'נין ועד נז"א: 80 אחוזים מהסרטים כאן לוקחים את אותו צד
  51. Reformatorisch Dagblad · Jeannette Gabay-Schoonderwoerd Waarom bekroonde documentaire NAZA in Israël zelf vooral op afwijzing stuit
  52. The Jerusalem Post · David Ben-Basat What NAZA leaves out about October 7 and Israel’s war in Gaza
  53. Kan News ההאשמות בסרט והקצינים שהיו שם ואומרים: "לא היה ולא נברא"
  54. Maariv · Prof. Aryeh Eldad סערת "נז"א": אפשר לחוות דעה על סרט גם בלי לצפות בו
  55. Mena-Watch · Alexander Gruber »NAZA«: Wie ein Film Israel in die Nähe der Nazis rückt
  56. JNS · Adam Levick The premise of ‘NAZA’ doesn’t hold up
  57. Ynet / Yedioth Ahronoth · Ben-Dror Yemini לוקחים חלק בעלילה
  58. 20il NAZA Fact Check: What the Evidence Actually Shows
  59. Commentary · Seth Mandel NAZA Is a Jump-the-Shark Moment for Israel’s Critics
  60. The Wall Street Journal · Omer Shem Tov Hostages Like Me Were Also 'NAZA'—Collateral Damage
  61. Mena-Watch · Sarit Zehavi Was »NAZA« über Kollateralschäden verschweigt
  62. TheWrap · Shlomi Ben-Meir 'NAZA' Claims About IDF Action in Gaza Deserve a Closer Look | Guest Column
  63. Haaretz · Prof. Danny Orbach עדויות מוטות ומצג שווא: מדוע "נז"א" חוצה את הגבול מעיתונות לתעמולה
  64. Walla! News · אלוף במיל' גיורא איילנד (Maj. Gen. (res.) Giora Eiland) הסרט "נז"א" במבחן המציאות: האם צה"ל חרג מהדין?
  65. Il Foglio · Giulio Meotti Anatomia della perfetta operazione “Naza”. La zona di interesse di Israele
  66. Israel National News · Dr. Alex Grobman NAZA's allegation of a system: What the evidence really shows
  67. The Times of Israel · Emanuel Fabian and Nurit Yohanan NAZA’s claims about IDF conduct in Gaza are grave. So are the film’s journalistic flaws
  68. Yair Miron personal site אחת עשרה מניפולציות בסרט "נז"א"
  69. Zman Yisrael · Emanuel Fabian, Nurit Yohanan הטענות של הסרט "נז"א" נגד צה"ל חמורות. כך גם הכשלים העיתונאיים שלו
  70. taz · Tim Caspar Boehme Debatte um Dokumentarfilm „Naza“: Warum tut ihr das?
  71. JNS · Amelie Botbol 'NAZA' documentary fails to show IDF efforts to prevent civilian casualties, former officer says
  72. The Jerusalem Post · Yisrael Medad NAZA and the rising campaign to demonize Israel
  73. The Jerusalem Post · Ari Tatarka 'NAZA' film at Venice Festival exposes the IDF's struggle to defend its story
  74. X · Yoseph Haddad No such 500 event exists
  75. Enfoque Judío · Elías Cohen NAZA: ¿Dónde termina el documental y comienza el libelo?
  76. Israel Hayom · Yishai Kitchels צפיתי ב80 הדקות של "נז"א" כדי שלא תצטרכו: כך נראית אג'נדה חד צדדית ומקוממת
  77. Jüdische Allgemeine · Sophie Albers Ben Chamo »NAZA«: Die Banalität der Propaganda
  78. The Atlantic · Gal Beckerman The Missed Opportunity of NAZA
  79. AJC NAZA: What to Know About the Controversial Gaza Documentary
  80. IDF Spokesperson press mailing · IDF Spokesperson's Unit תגובת דובר צה"ל לסרט 'נז"א'
  81. IDF Spokesperson's Unit IDF Response to the Film "NAZA" (10-page English document)
  82. Il Foglio · Mariarosa Mancuso Fonti anonime ma gli spettatori applaudono sulla fiducia. “Naza” continua
  83. Israel Hayom · Lilach Shoval סעיף אחר סעיף: צה"ל מפרק את טענות הסרט "נז"א"
  84. JNS · Fiamma Nirenstein ‘NAZA’ turns anti-Israel propaganda into box-office success
  85. Jewish Telegraphic Agency · Deborah Danan In its first detailed response to ‘NAZA’ documentary, IDF claims ‘fundamental errors’
  86. Neue Zürcher Zeitung · Richard C. Schneider Führt Israel den Krieg wie ein Videospiel? Was der Film «Naza» zeigt und was nicht
  87. Perlentaucher · Perlentaucher Efeu editors Efeu - Die Kulturrundschau vom 01.10.2026: NAZA. Peyman Engel und Menasse.
  88. The Algemeiner ‘Misrepresented and Manipulative Depiction of Reality’: IDF Issues Detailed Response to ‘NAZA’ Documentary
  89. The Times of Israel · Emanuel Fabian 'Distorted, misleading, and disingenuous': IDF publishes full response to 'NAZA' film
  90. Washington Examiner · Arie Blitz Before you applaud NAZA: A standing ovation is not proof of a war crime
  91. Ynet · Elisha Ben Kimon כמעט חודש אחרי הסערה, צה"ל מגיב על הסרט נז"א: "תמונה מעוותת ומניפולטיבית"
  92. Il Foglio · Giuliano Ferrara Il documento dell’Idf su Gaza, che smonta il facilismo frivolo e l’ambiguità morale di “Naza”, è un testo di dolorosa serietà
  93. X · Andrew Fox The occupancy map in NAZA
  94. il Giornale · Fiamma Nirenstein Il pubblico italiano pazzo per “Naza”. E le sue bugie antisemite
  95. Libero Quotidiano · Giovanni Longoni Guardate "Naza". Ma non cadete in trappola
  96. X · John Spencer Worse than Hamas propaganda
  97. X · Micha Danzig Genocidal armies don't count collateral damage
  98. yairmiron.com · Yair Miron I Watched NAZA in Full. Here Are Eleven Ways It Misleads Viewers.
  99. J. The Jewish News of Northern California · Oleg Ivanov and Dr. Mike Harris ‘NAZA’ viciously misrepresents Israel’s military
  100. Aish.com · Dr. Yvette Alt Miller NAZA's Biggest Claims, and Why the IDF Says They're Wrong
  101. Associated Press Israeli documentary 'NAZA' opens in the US, reigniting debate over the war in Gaza
  102. Breitbart EXCLUSIVE -- Urban Warfare Expert: Gaza 'Genocide' Libel Is 'Greatest Lie'
  103. Fox News Digital · Rachel Wolf 'I am Omer': Former Hamas hostage reflects on surviving 505 harrowing days in captivity
  104. Il Foglio · Sharon Nizza Alla ricerca di qualche verità. Colloquio con il giornalista Raviv Drucker
  105. The Times of Israel · Avi Lewis The airstrikes we canceled: What NAZA leaves out
  106. Agenzia Nova Peled: "Rapporto solido tra Israele e Italia ma serve un maggiore sostegno dell'opinione pubblica"
  107. HonestReporting · Rachel O'Donoghue The Real “NAZA”: Edited Quotes, Mystery ICC Cases & Unexplained Gaza Footage
  108. Jewish Journal · Alan Zeitlin ‘NAZA’ Proves Nada
  109. The Filitti Brief · Gerard Filitti Before the Missile Flies: How the United States Picks Targets, Weighs Civilian Harm, and Answers for Mistakes
  110. The Jewish Chronicle · Philipp Peyman Engel I’ve seen Naza and it’s a nasty piece of propaganda
  111. Walla! News · Baruch Kra יש עדויות, אין תחקיר: "נז"א" נכשל עיתונאית, אבל אסור לרדוף את יוצריו
  112. Il Foglio · Michele Silenzi Non serve dimostrare i fatti, basta una realtà ricostruita. Oltre Naza
  113. Jüdische Allgemeine · Philipp Peyman Engel Ich habe »Naza« gesehen, und es ist ein übles Stück Propaganda
  114. Tribune Juive · Tribune Juive (unsigned) NAZA : Le cinéma au service de la propagande
  115. X · Embassy of Israel in France Le film « Naza » présente une réalité déformée, trompeuse et malhonnête.
  116. 21 News · Harrison du Bus Documentaire NAZA : Tsahal dénonce une « réalité déformée, trompeuse et malhonnête »
  117. X · Andrew Fox NAZA proves the IDF did collateral damage estimates
  118. X · Salo Aizenberg Collateral damage skewed to fighting-age men
  119. The Times of Israel Blogs · Dinah Bucholz The "NAZA" Saga
  120. Alliance · Lou Helwaser and 28 signatories (incl. Richard Berry, Michel Boujenah, Élie Chouraqui, Éric Naulleau, Rachel Khan, Avi Pazner, Nathalie Cohen-Beizermann) Tribune. Une rescapée de la Shoah et vingt-huit personnalités contre le film NAZA
  121. X · Salo Aizenberg Was Israel Justified in Bombing Hamas Combatants in Their Homes?
  122. The Jewish Chronicle · John Nathan NAZA review: ‘This is what happens when artists and activists do the work of objective journalists’ ★★
  123. X · Salo Aizenberg NAZA: A Propaganda Film Masquerading as an Investigation of the Gaza War
  124. Aurora · Leonardo Rubinsky Graves acusaciones sin pruebas: película NAZA
  125. Report24 · Florian Machl Film NAZA: Hasspropaganda gegen Israel auf Basis anonymer, nicht überprüfbarer Aussagen
  126. The Wall Street Journal · Kyle Smith 'NAZA' Has Nada on Israel