NAZA iegūst Critics Choice balvu. Lūk, ko tā saprot nepareizi

Balva

Svētdien, 2026. gada 8. novembrī, NAZA ieguva balvu „Labākā politiskā dokumentālā filma” 11. ikgadējā Critics Choice dokumentālo filmu balvu pasniegšanā, kas notika Edison Ballroom Ņujorkā, saskaņā ar Critics Choice asociācijas uzvarētāju sarakstu. Juvala Abrahama un Reičelas Szoras filma, kas iznākusi sadarbībā ar The Guardian, bija nominēta arī balvai „Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”, kuru ieguva You Can See Everything. Septembrī NAZA ieguva īpašo žūrijas balvu Venēcijas kinofestivālā.

Balva vērtē filmu kā filmu. Tā nepārbauda, ko filma apgalvo. Lūk, ko rāda dokumentējums par NAZA apgalvojumiem.

Subtitri pasaka vairāk, nekā teica karavīri

Vairums NAZA skatītāju nesaprot ivritu. Par karavīru teikto viņi uzzina tikai no angļu subtitriem, un vairākās vietās subtitros ir pateikts vairāk nekā karavīrs pasaka.

Viens karavīrs saka ivritā: „Bija apstiprinājums, nu, kādiem 500 uz vienu cilvēku.” Angļu subtitrā rakstīts: "There was approval once to kill 500 for one human target", tas ir, „Reiz bija apstiprinājums nogalināt 500 viena cilvēka mērķa dēļ.” Atruna ir pazudusi un nogalināšana pievienota, un tieši šo apgalvojumu filma iekļāva savā reklāmas rullītī.

Norādot uz dzīvokli savā ekrānā, cits karavīrs nosauc, kas tur dzīvo: „Ahmeds un visa viņa ģimene.” Subtitrā rakstīts: "Ahmed and his family will die", tas ir, „Ahmeds un viņa ģimene mirs.”

Trešais karavīrs runā par sajūtu: „Ir sajūta, ka tā ir jādara.” Ekrānā tas kļūst šāds: "The sense in Israeli society is that that’s what we should do", tas ir, „Sajūta Izraēlas sabiedrībā ir tāda, ka tieši tā mums jādara.” Viena cilvēka sajūta tiek piedēvēta veselai valstij. Izrunātie vārdi un subtitri ir salikti blakus, kopā ar fragmentiem, mūsu NAZA atspēkojuma lapā.

Izraēlas Aizsardzības spēki: „pilnīgi nepatiesi”

Izraēlas Aizsardzības spēku preses dienests atbildēja tieši uz apgalvojumu par 500: „Tas ir pilnīgi nepatiesi. Izraēlas Aizsardzības spēki nekad nav plānojuši, apstiprinājuši vai veikuši triecienu Gazā, kurā būtu paredzēta 500 civiliedzīvotāju vai kaut aptuveni tikpat liela skaita bojāeja.”

Dienests teica, ka filma „balstās uz anonīmām liecībām, kuru sniedzēju identitāti nav iespējams pārbaudīt, tostarp to, vai viņi vispār dienējuši Izraēlas Aizsardzības spēkos, kādā amatā un vai bijuši iesaistīti lietās, par kurām izvirzītas apsūdzības.” Filmas veidotāji pirms iznākšanas nebija iesnieguši Izraēlas Aizsardzības spēkiem savus apgalvojumus un pēc pieprasījuma neiesniedza filmas kopiju. Desmit lappušu rakstiskajā atbildē 2026. gada 1. oktobrī Izraēlas Aizsardzības spēki teica, ka filma „rada sagrozītu, maldinošu un negodprātīgu priekšstatu par to, kā Izraēlas Aizsardzības spēki plāno mērķus un veic triecienus.” Katrs paziņojums un Izraēlas Aizsardzības spēku atbilde uz katru filmas apgalvojumu ir Izraēlas Aizsardzības spēku sadaļā.

Ko atklāja kritiķi

Vairāki no asākajiem kritiķiem iebilst pret Izraēlas valdību. Pētnieciskais žurnālists Ravivs Drukers teica Juvalam Abrahamam: „Kā žurnālists es nedomāju, ka būtu to pārraidījis. Jūs nesniedzat nekādus pierādījumus, kas pamatotu ļoti, ļoti smagos apgalvojumus, ko viņi izsaka.”

Izdevumā The Atlantic Gals Bekermans rakstīja: „Neviens no apgalvojumiem nav neatkarīgi apstiprināts. Datumu, vārdu un konkrētu detaļu trūkums — pāri tam, ko atceras intervētie — diemžēl dod kritiķiem pamatu iebildumiem.” Par vienīgo intervēto, kurš to sauc par genocīdu, viņš rakstīja, ka tas šo vārdu lieto „tikai pēc viena no filmas veidotājiem, Juvala Abrahama, pamudinājuma.”

Virsnieki, kuri strādājuši šajā sistēmā, paskaidroja, ko skaitļi nozīmē. „NAZA 20 nebija atļauja nogalināt 20 cilvēkus,” rakstīja pulkvežleitnants (rezervē) Jairs Mirons no militārā izlūkdienesta. „Tā bija klasifikācija, pēc kuras ierosinātais trieciens tika virzīts uz atbilstošu izvērtēšanas un apstiprināšanas procesu.”

Omers Šems Tovs, kuru Hamās turēja ķīlnieku gūstā 505 dienas, rakstīja izdevumā The Wall Street Journal: „Tas, kāpēc karš nonāca Gazā, — Hamās 2023. gada 7. oktobrī sarīkotais slaktiņš un ķīlnieku sagrābšana — lielākoties paliek ārpus kadra.” Visi secinājumi, katrs ar saiti uz savu avotu, ir kritiķu sadaļā.

Atbilde ir pierādījumi

NAZA lūdz savus skatītājus ticēt anonīmām balsīm uz vārda. Naza: Patiesais stāsts dara pretējo. Karavīri, kuri tajā runā, ir identificēti pēc saviem amatiem kara laikā, un viņu liecība ir parādīta līdzās kadriem: ķermeņa kameru, dronu un pilotu kabīnes ierakstiem, tostarp triecieniem, kas atcelti, jo tuvumā bija civiliedzīvotāji. Noskatieties to un spriediet, kura filma rāda savus pierādījumus.